Pētījums: Darbaspējīgo iedzīvotāju skaits turpinās sarukt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Darbaspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā nākamajos 20 gados saruks par vairāk kā 10%, un bez valsts iejaukšanās arvien skaudrāk varēs just darba tirgū pieprasīto profesiju neatbilstību strādāt gribētāju izglītībai.

Tā norāda Ekonomikas ministrijā, kas pasūtījusi apjomīgus pētījumus par darba tirgus tendencēm nākotnē. Pētījumi gan lielā mērā atklāj jau zināmo - lielākās problēmas ir emigrācija, sabiedrības novecošanās un prasmju trūkums nākotnē arvien pieprasītākās nozarēs.

Darba tirgū jau pašlaik ir par daudz cilvēku ar vispārējo vidējo izglītību pretstatā profesionālajai izglītībai, un arī augstskolu beidzēji ar sociālo zinātņu izglītību nereti strādā mazāk kvalificētus darbus, nekā atļautu viņu izglītība, norāda Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs.

„Mūsu prognozes rāda, ka šobrīd sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu piedāvājums ir 130 000i, un tas ir par kādiem 7000 vairāk, nekā pieprasa tirgus. 2020.gadā šis pārpalikums varētu būt jau vismaz divreiz lielāks," paredz Barānovs.

Savukārt inženierzinātņu jomā pēc septiņiem gadiem jau varētu trūkt apmēram 20 000 strādājošo. Secinājumi apliecina jau daudziem zināmus faktus - nākotnē arvien svarīgāka būs prasme apieties ar jaunajām tehnoloģijām, strādāt starptautiskā vidē un pielāgoties pārmaiņām. Arvien svarīgākas būs arī valodu zināšanas, norāda asociētā profesore Sandra Jēkabsone. „Te ir runa, pirmkārt, par Āzijas valstu valodām un vispār par spēju sazināties vismaz divās svešvalodās,” saka Jēkabsone.

Komentējot šo pētnieku secinājumu, Nodarbinātības Valsts aģentūras eksperts Egils Vidžups gan vērtē, ka ar divām svešvalodām nākotnē nepietiks. „Jau šobrīd, sevišķi tādā mazā nācijā kā Latvija, trīs valodu pārvaldīšana ir obligātā prasība. (..) Ja skatāmies uz nākotni, es drīzāk runātu jau par četru, piecu valodu pārvaldīšanu,” norāda Vidžups.

Pētnieki secinājuši, ka nākotnē arvien pieaugs vajadzība pēc kvalificēta darbaspēka, īpaši mediķiem, inženieriem un citiem tehnisko nozaru ekspertiem. Pieaugs darbavietu skaits atjaunojamās enerģijas nozarēs. Tas vēlreiz apliecina, ka eksaktās zinātnes šobrīd ir perspektīvākās, tomēr interese par tām jārada jau skolā, uzsver pētnieki. Tomēr uz jautājumu, kādus kursus meklēt cilvēkam, kas pašlaik jau strādā, bet nav drošs par profesijas ilgtspēju, pētījuma vadītājam profesoram Edgaram Kasalim konkrētas receptes nav. „Pateikt - mācieties datorzinības vai ķīniešu valodu - mēs nevaram tā vispārināt. Tas ir atkarīgs no konkrēta indivīda interesēm un spējām uztvert mācību vielu,” norāda Kasalis.

Pētnieku ieteikumi ir vispārīgi, piemēram, meklēt risinājumus, kā radīt jaunas darba vietas jauniešiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem, veidot pārdomātu migrācijas politiku, popularizēt un modernizēt profesionālo izglītību. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvim Egilam Baldzēnam ir vēl kāds secinājums. „Ja nerisināsim arī pētnieku iezīmēto darba samaksas politiku pietiekami mērķtiecīgi, tad mēs, neatkarīgi no visām šīm labajām lietām, sagatavosim kvalificētus jaunus cilvēkus, no kuriem liela daļa atkal pēc tam ceļos prom,” saka Baldzēns.

Pētījumos gūtos secinājumus tālāk iecerēts izmantot darba tirgus un izglītības politikas plānošanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti