Pirms dažām dienām publiskojām LTV un SKDS pētījuma daļu, kura uzrādīja – sabiedrības attieksme pret Covid-19 ir ļoti atšķirīga robežās no "ļoti bīstama infekcijas slimība" līdz "politiķu un mediju uzpūsta ņemšanās". Šodien mēģināsim saprast – kādēļ tādas atšķirības.
Pētījuma otrajā daļā respondentiem tika lūgts pašiem ierakstīt kādu personu, kuras teiktajam viņi uzticas visvairāk. Pirmais trijnieks gan pavasarī veiktajā pētījumā, gan tagad ir gandrīz nemainīgs. Sabiedrība visvairāk uzticas infektologam Ugam Dumpim, otrajā vietā – epidemiologs Jurijs Perveščikovs, trešajā – mediķi, ārsti, epidemiologi un zinātnieki kopumā, neizdalot kādu atsevišķu personību. Lielu autoritāti bauda arī bijušais ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kurš publiski asi kritizē Veselības ministriju rīcību Covid-19 ierobežošanā. Viņš atrodas ceturtajā vietā, apsteidzot veselības ministri Ilzi Viņķeli, kurai uzticas 4,3%. Premjers Kariņš – tikai 8. vietā. Masku valkāšanas pretinieks Aldis Gobzems – 11.
Jāuzsver, ka liels skaits – aptuveni piektā daļa respondentu – šajā jautājumā neuzticas nevienam. Apmēram līdzīgs šis skaits bija arī pavasara pētījumā.
Krievu un ukraiņu TV-dakteri – Aleksandrs Mjasņikovs, Jevgēņijs Komarovskis, Jeļena Kramarenko un Aleksejs Vodovozovs daudziem varētu būt sveši, bet krieviski saprotošajā auditorijas daļā šo cilvēku video vēstījumi ar brīžam neordināriem padomiem un pamācībām ir ļoti populāri un tiek aktīvi izplatīti sociālajos tīklos. Tādēļ kopvērtējumā šie ārvalstu youtube-dakteri bauda līdzīgu vai pat lielāku autoritāti nekā Latvijas NMPD direktore Liene Cipule vai Valsts prezidents Egils Levits.
Pavasara pētījumā augstā vietā šajā aptaujā atradās arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, bet šobrīd viņš vairs tajā nav atrodams. Donalds Tramps un Vladimirs Putins gan vēl turas.
Pētījumā lūdzām respondentiem novērtēt vietējo amatpersonu un institūciju darbu. Vispozitīvāk tiek vērtēts epidemiologs Perevoščikovs un infektologs Dumpis. Seko NMPD direktore Cipule. Un tikai tad seko pozitīvāk vērtētais no politiķiem – premjers Kariņš. Valdības vadītājs gan krietni atpaliek no pirmā trijnieka, bet viņam vienīgajam no politiķiem bilance vēl ir pozitīva. Proti – pozitīvo vērtējumu nedaudz vairāk nekā negatīvo. Tālāk seko veselības ministre Viņķele un prezidents Levits. Visnegatīvāk sabiedrība novērtējusi finanšu ministra Jāņa Reira, izglītības ministres Ilgas Šuplinskas un labklājības ministres Ramonas Petravičas darbu.
Un tagad palūkosimies kādām institūcijām sabiedrība uzticas. Aina nepārsteidz – visvairāk uzticas speciālistiem no NMPD un SPKC. Tikai tad seko Veselības ministrija, bet Ministru kabinets un Saeima – pēdējās vietās. Ja salīdzinām ar pavasara datiem, tad izkārtojums ir tāds pats, bet sabiedrības uzticība visām minētajām institūcijām sarukusi. Nedaudz straujāk kā pārējie savas pozīcijas zaudē valdība.
Eksperti skaidro – tas ir ne tik daudz saistīts ar kļūdām Covid-19 apkarošanā, kā ar nepārdomātām iniciatīvām nākamā gada budžeta kontekstā.
"Pat ja varas vīriem un finanšu ministram, valdībai šķiet, ka viņi kaut ko labu iecerējuši, jāpatur prātā, ka pat miera laikos daļa sabiedrības jūtas nedroši. Tas mazāk attiecināms uz publisko sektoru, kur katru mēnesi tiek maksāta cietā alga. Bet privātajā sektorā tas izskatās savādāk. Tagad mums pie tam vēl ir sērga, kovids, liela nenoteiktība – būs darbs vai nebūs darba? Uzņēmumi bankrotēs, nebankrotēs? Un šajā neskaidrību laikā sākt atvērt debates par nodokļiem, sāk baidīt cilvēkus ir ļoti nesaprātīgi. Nav šaubu, ka šis bijis viens ļoti būtisks aspekts, kādēļ uzticēšanās valdībai ar Covid-19 aspektā ir tāda, kādā viņa ir," saka SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš.
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filosofs Vents Sīlis norāda, ka Latvijā saslimušo skaits un mirušo skaits ir izcili zems, par ko jāpateicas Latvijas medicīnas aprūpes sistēmai. "Būtībā pašreizējā Latvijas situācija ir tiešs mediķu darba rezultāts. Pašreizējā valdība par savu pastāvēšanu var pateikties tieši mediķiem, kuru algu palielinājumam viņiem atkal neatradās līdzekļu. Valdību vairāk interesē labi izskatīties pašiem savās acīs. Viņiem dīvainā kārtā vairāk rūp pateikt, ka mēs darām, ko mēs varam, nevis reāli kaut ko izdarīt. To varēja īpaši izjust tajā, kā tika celti nodokļi, un attieksmē pret kultūras darbiniekiem, kuru ienākumi cieš vēl vairāk," tā Sīlis.
Lūk, to saka eksperti. Tas gan nenozīmē, ka Covid-19 ierobežošanā valdība būtu strādājusi bez kļūdām. Pētījumā lūdzām sabiedrību novērtēt, kā valdība gatavojusies slimības uzliesmojumam rudenī. Arī šajā rādītājā 68% respondentu valdības darbu vērtē negatīvi un tikai 20% pozitīvi.
