Pētījums: Baltijā jāuzlabo izlūkdienestu sadarbība un militāro spēku spēja pārvietoties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Baltijas valstīm nepieciešama ciešāka izlūkdienestu sadarbība, jāuzlabo militāro spēku spēja pārvietoties un koncentrēties nepieciešamajā teritorijā, ko NATO tagad cenšas mainīt, veidojot īpašus ātrās reaģēšanas spēkus - tā secinājuši ASV eksperti, kuri kopā ar kolēģiem no Baltijas un citām valstīm veikuši pētījumu par Baltijas aizsardzību. 

ASV pētnieki, aizsardzības lietu eksperti pētījumā "Assured Resolve" secina, ka Baltija joprojām ir ārkārtīgi būtisks uzmanības punkts, jo mēs atrodamies tuvu Krievijas robežām. Gan ar agresiju Ukrainā, gan ar nemitīgu militāro spēju audzēšanu Krievija līdz šim ir raidījusi signālus, ka tā var arī neapstāties pie Baltijas robežām. Eksperti norāda, ka Baltijas valstu bažas īpaši tūlīt pēc Ukrainas notikumiem bija absolūti saprotamas un vērā ņemamas, lai gan dažas NATO valstis sākotnēji pauda, ka Baltija pārspīlē.

Tagad eksperti ir izvērtējuši iespējas aizsargāt Baltijas valstis un secinājuši, ka līdz šim bijušas vairākas lietas, kuru pietrūkst pilnvērtīgai drošībai. Tostarp ir militāro spēku spēja, piemēram, no ASV laikus nokļūt Baltijas teritorijā. To gan NATO jau labo, veidojot īpaši ātras reaģēšanas spēkus un pastiprinot savu klātbūtni NATO Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, tajā skaitā arī Baltijā.

Eksperti kritizē arī dalībvalstu slepeno dienestu sadarbību un komunikāciju vispār. Šie trūkumi ļāvuši tik ātri un spēcīgi uzplaukt Krievijas propagandai, informācijas karam.

Tāpat tiek norādīts, ka ātrās reaģēšanas spēki un spēku palielināšana Baltijas teritorijā ir efektīvs risinājums, taču Polijas galvaspilsētā Varšavā gaidāmais NATO samits un sarunas parādīs, vai alianse ir gatava doties tālāk.

Tiek prognozēts, ka tuvākajā laikā no Krievijas sagaidāma vēl lielāka propagandas agresija, mēģinot uzsvērt, ka tā ir spiesta cīnīties pret ASV pārspēku Eiropā un tuvu tās robežām.

Būtiskāk gan NATO, gan ES ir turēties arvien ciešāk kopā, dalīties ar informāciju, jo sašķeltība ir tas, ko vēlas ikviens pretinieks, arī Krievija. Tāpēc Vašingtonā ar ļoti lielām bažām raugās uz Eiropas Savienības stabilitātes šūpošanos, gaidot Lielbritānijas referendumu par iespējamu izstāšanos no  Eiropas Savienības. 

Ekspertu debatēs Briselē „Vācijas Māršala fondā” apspriesta arī divu Krievijas bumbvedēju bīstama pietuvošanās ASV eskadras mīnu kuģim Baltijas jūrā. „Krievija ir spērusi soli uz priekšu, lai pasliktinātu attiecības,” komentēja eksperti, norādot, ka šī bija ļoti bīstama situācija, kurā Krievijas bumbvedējus ļoti ticami varēja arī notriekt.

Un neizbēgami tas arī met ēnu pār nākamajā nedēļā gaidāmajām Krievijas un NATO sarunām, kas vēstnieku līmenī gaidāmas 20.aprīlī un būts pirmās pēc ļoti ilga pārtraukuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti