Tiesībsarga birojā uzskata, ka skolotāju valsts valodas neprasme traucē mazākumtautību skolēniem iemācīties valsts valodu, stāsta Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne:
„Atsevišķās skolās skolu pedagogiem ir problēmas ar valsts valodas nezināšanu. Pēc šī monitoringa veikšanas arī vērsām uzmanību Valsts valodas centram konkrēti norādot uz konkrētiem skolotājiem, kuri nepārzina valsts valodu. Tādējādi ir jautājums - kā var nodrošināt bilingvālo izglītību skolotājs, kurš nezina valsts valodu? Tā arī ir tā problēma. To arī atzīmēja vairāki skolu direktori, ar kuriem mēs tikāmies un runājām skolā.”
Piļāne arī norāda, ka no valsts puses ir jābūt atbalsta mehānismiem un procesiem, lai motivētu šos skolotājus valsts valodu apgūt, jo teorētiski skolotājs nedrīkst strādāt skolā, ja viņš nezina valsts valodu.
Valsts valodas politikas stiprināšanai valdība otrdien apstiprināja Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam, kas nosaka valsts valodas politikas pamatprincipus, mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus nākamajiem sešiem gadiem. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments ietver četrus galvenos rīcības virzienus – valsts valodas juridiskā statusa stiprināšana, valsts valodas izglītības politika, latviešu valodas zinātniskā izpēte un attīstīšana un sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā un latviešu valodas attīstībā.
