Pētījums: Ārvalstnieki nevēlas, lai uz viņiem skatās ar aizdomām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

“Mēs negribam, lai uz mums skatās ar aizdomām, mēs cienām Latvijas vērtības, gribam apgūt latviešu valodu un dzīvot šajā valstī,” šādu attieksmi atklāj Sabiedrības integrācijas fonda jaunākais pētījums par trešo valstu pilsoņiem Latvijā.

Kaut jau vairākus gadus mūsu valstī trešo valstu pilsoņiem ir iespējams tikt gan pie termiņuzturēšanās atļaujām, gan pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām, ieceļojušo cilvēku nav daudz – šobrīd tādu ir 33 000.

Vairums no tiem – vairāk nekā 50% termiņuzturēšanās atļauju īpašnieku un 81,1% pastāvīgo uzturēšanās atļauju turētāju arī turpmāk grib palikt Latvijā. Lielākā daļa jeb teju 46% iebraucēju nāk no Krievijas. Netrūkst arī imigrantu no citām bijušās PSRS republikām un pat Ķīnas.

Kā norāda pētnieki – dažkārt nesen iebraukušie cilvēki pat ir vairāk tendēti integrēties nekā vietējie nepilsoņi. „Viņiem ir pieredze – viņiem ir 25 gadi Krievijā. Tā ir atšķirīga,” saka pētījuma līdzautore Brigita Zepa. „1990. gados viņiem bija lielas cerības, ka Krievija veidojas kā demokrātiska valsts un viss notiek. Tad pēc kāda laika saprata, ka tur ir stagnācija un cits, [..] viena no respondentēm man teica tā – „Mēs nekontaktējamies ar vietējo krievu kopienu, jo mums ir katru reizi grūti paskaidrot, ka mēs domājam savādāk – mēs orientējamies uz Rietumiem un šī konservatīvā ideoloģija ir sveša”,” stāsta Zepa.

Kā liecina pētījums, uzturēšanās atļauju īpašnieki aktīvi mācās valsts valodu. Pēdējos trīs gados to darījuši vairāk nekā 73% aptaujāto. Kā atzīst ārvalstnieki, tieši valodas nezināšana ir par iemeslu nespējai atrast darbu vai arī vajadzības gadījumā izstāstīt ārstam par savu slimību. „Tā noteikti ir joma, kur jādomā par sistēmiska valsts atbalsta turpināšanu, jo šobrīd atbalsts balstās uz projektiem, kuriem ir pārrāvumi un kas 1,5 gadus netiks īstenoti; un vēlme viņiem ir mācīties. Tas ir galvenais šķērslis, lai atrastu darbu un integrētos LV sabiedrībā,” saka pētījuma līdzautore Inese Šūpole.

Pētnieki norāda, lai arī pamatā Latvijā ieceļot izvēlas darbspējīgi, labi situēti cilvēki ar augstāko izglītību, viņi jau sajutuši neviennozīmīgo politiķu attieksmi pret imigrāciju. Imigranti gan uzsver - valstij jānosprauž skaidri mērķi imigrācijas politikā, jo liela daļa šeit atbraukušo ne tikai vēlas savu dzīvi saistīt ar Latviju, bet arī spēj šeit radīt darbavietas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti