Dati iegūti, pateicoties interneta agresivitātes indeksa sistēmai. Tas ir unikāls komentāru izpētes rīks, kas ļauj apstrādāt lielu apjomu interneta komentāru. To izstrādājusi Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedra kopā ar Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniekiem.
Tas ļauj veikt jau detalizētus pētījumus. Piemēram, pētot agresivitātes kāpumus un kritumus, secināts, ka naidīgumam internetā ir sezonāls raksturs un no novembra līdz februārim interneta lietotāji esot vismiermīlīgākie. Turklāt tas vērojams vairāku gadu garumā. Interesanti, ka pilnmēness ietekmei, izrādās, nav nekādas nozīmes uz agresivitātes kāpumiem un kritumiem.
„Bet, protams, ka mēs redzam, ka tur ir arī reakcijas uz noteiktiem notikumiem. Ukrainas notikumi ļoti spēcīgi ietekmēja, un visi ar agresiju saistītie jautājumi ir daudz redzamāki, sākot ar šī gada sākumu,” stāstīja RSU maģistra studiju programmas vadītājs Klāvs Sedlenieks.
Jaunā pētīšanas rīka mērķis ir ne tikai izmērīt interneta komentētāju uzvedību, bet arī izmantot to kā paraugu noskaņojuma mērīšanai sabiedrībā.
Latvijā visbiežāk cilvēki agresīvus komentārus ievieto zem portālu rakstiem par Ukrainas notikumiem, nacionālo politiku, kā arī kriminālziņām un sociālajiem jautājumiem, liecina Rīgas Stradiņa universitātes interneta agresivitātes indeksa dati.
Rīgas Stradiņa universitātē apkopoti interneta agresivitātes indeksa dati, lai pētītu internetā publicētos komentārus. Pētīti trīs portāli – „Delfi”, „Tvnet” un „Appolo”, kuros analizēti komentāri pēc 800 agresiju apzīmējošiem atslēgvārdiem kopš 2011.gada maija.
Vairāki Stradiņa universitātes pasniedzēji pētījumā iedziļinājās dažādās tēmās. Piemēram, Komunikācijas katedras vadītāja Anda Rožukalne Latvijas portālos meklēja likumsakarības, kā raksta jeb ziņas tēma ietekmē komentētāju verbālās agresijas līmeni.
Ukrainas notikumi ir radījuši ārkārtīgu paaugstinātu agresivitātes līmeni, atstājot otrajā vietā nacionālo politiku, un paradoksāli, ka cilvēki it kā jūtot līdzi kādiem notikumiem, tomēr izmanto vardarbīgu komunikāciju, atbildot uz sociālajām problēmām ar aicinājumiem atriebties kādiem iedomātiem ienaidniekiem, stāstīja Rožukalne.
Rožukalne sacīja, ka agresivitātes mērīšanas rīks izveidots, lai varētu noteikt sabiedrības vispārējo noskaņojumu, turklāt tendences pētāmajos portālos latviešu un krievu valodā ir teju vienādas.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks savukārt centās noskaidrot, vai sabiedrības noskaņojums ir saistīts ar mēness fāzēm, ko bieži kā teoriju izvirza tauta.
Komentāru skaits lielā mērā seko nedēļas ritmam, bet mēness fāzes šajos datos neparāda ietekmi, sacīja Sedlenieks.
Savukārt universitātes sabiedrisko attiecību lektore Ruta Siliņa pētīja viedokļu līderu izteikumu atspoguļojumu interneta komentāros un līdzīgi kā kolēģi secinājusi, ka komentāru sadaļās diskusija nenotiek, viedokļi netiek argumentēti, bet gan tiek izteiktas emocijas, lietojot agresīvus vārdus.
Tiesa gan, Siliņas ieskatā interneta komentētāji bieži ir arī radoši - izmanto citātus no kino, dzejoļiem vai tautasdziesmām. Tāpat secināts, ka mediji paši bieži nodrošina komentētājus ar emocionālām frāzēm. Ja rakstā ir spēcīgi vārdi vai frāzes, kuri nebija izcelti, tad komentāros tie parādījās reti atšķirībā no izceltajām frāzēm, norādīja Siliņa.
Pētījumā vēl secināts, ka visvairāk agresīvu komentāru pagājušajā gadā bijis portālā "Apollo". Bet komentētāju IP adrešu datu analīze liecina, ka komentārus katru dienu raksta 4% portālu lietotāju, bet dažas reizes nedēļā to dara 12% lietotāju.
