Pētījums: Agresīvie komentāri internetā daļēji atspoguļo Latvijas sabiedrības noskaņojumu

Tradicionāli Latvijā interneta komentētāji ir naidīgi un nikni, un pretēji stereotipiem, ka tie ir atsevišķi komentētāji, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) tapušajā pētījumā noskaidrots - komentāri daļēji atspoguļo Latvijas sabiedrības noskaņojumu. 

RSU tapis pētījums par interneta komentāriem un izstrādāts interneta komunikācijas mērīšanas instruments. RSU asociētā profesore Anda Rožukalne šo instrumentu salīdzina ar laika ziņām – tas ik dienu parāda, kāds ir noskaņojums interneta vidē.

„Pašlaik ir diezgan harmonisks periods, kas ir tradicionāli. (..) Februārī mēs kļūsim niknāki un līdz Jāņiem būsim diezgan dusmīgi,” stāsta Rožukalne. Turklāt komentāru agresivitātei ir arī saistība ar ikdienas darbalaiku, piemēram, sākot ar pirmdienu līdz ceturtdienai agresivitāte pieaug, bet tad piektdienā noplok.

Taču tradicionāli Latvijā interneta komentētāji ir naidīgi un nikni. „Tā daļa, ko divu gadu laikā es esmu izpētījusi saistībā ar saturu, ir puse no visiem cilvēkiem, tie lamājas, uzbrūk, grib nogalināt. Un sliktākais ne tikai tas, ka tur ir daudz naidīgu vārdu un emociju, kas citus aizvaino, bet tas, ka nav nopietnas diskusijas tajā lamāšanās procesā. Nekādi jautājumi netiek izrunāti, tikai apvainojumi un naidīgu emociju šļaksti,” stāsta Rožukalne.

Pētījama mērķis bija saprast, vai agresivitāte interneta komentāros ir sabiedrības noskaņojums vai arī atsevišķu cilvēku izpausmes.

„Pēc mūsu daudzajām līknēm izskatās, ka tas varētu atspoguļot attieksmi pret konkrētiem jautājumiem un tā ir daļa no sabiedrības noskaņojuma,” norāda Rožukalne.

Agresivitātes līknes sakrīt latviešu un krievu auditorijai – cilvēki abos gadījumos ir nikni par vienu un to pašu.

Pētnieku komandā ir arī psihiatrs, kas palīdz atpazīt emocijas pēc tā, kā cilvēki komentē.

No komentētājiem ap 10-20% ir ārkārtīgi agresīvi, savukārt ap 50% kādu lamuvārdu ieraksta ik pa laikam.

„Ir stabila tāda cilvēku daļa, kuri pastāvīgi ļoti naidīgi komentē jebkādus jautājumus,” stāsta pētniece, piebilstot, ka daļa komentētāju kopē savus komentārus visos portālos, lai radītu priekšstatu, ka viņu viedoklis ir plaši atpazīts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti