Pētījums: 87% iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamību vērtē kā viduvēju vai sliktu

Nesen veiktajā pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 87% -  veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vērtē kā viduvēju vai sliktu, ceturtdien, 5. septembrī, vēstīja LTV un Latvijas Radio.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane atzina, ka biedrības “Dzīvesspriedums”, kurā ietilpst arī institūts, pasūtītā SKDS veiktā pētījuma rezultāti nebija pārsteigums, un iedzīvotāju acīs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir neapmierinoša.

“Šie rādītāji ir skumji, ja neteiktu vairāk,” sacīja Helmane.

Par kustību “Dzīvesspriedums”:

“Dzīvesspriedums”  ir jaunizveidota kustība ar mērķi aktualizēt problēmjautājumus, ko rada nepietiekamais publiskais finansējums veselības aprūpei un līdzekļu neapdomīgs izlietojums, un pieprasīt lēmējvarai palielināt veselības budžetu. Kustībā apvienojušies Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem AGIHAS, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācija u. c. pacientu, uzņēmēju un sabiedriskās organizācijas.

LTV vēstīja, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību kā labu vērtē 7% iedzīvotāju, kā viduvēju – 42%, kā sliktu – 31%, kā ļoti sliktu – 14%.

Pētījuma dati liecina, ka 70% iedzīvotāju noteikti piekrīt apgalvojumam, ka vairāk naudas veselības aprūpes nozarei nozīmē labāku pieejamību, 23% drīzāk tam piekrīt,  bet 7% nevarēja atbildēt.  

LTV arī atgādināja, ka Latvijā medicīnas darbinieku skaits Latvijā nav pietiekošs. Ārstu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir – 3,2, bet vidēji Eiropas Savienībā (ES) – 3,6. Savukārt medmāsu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir 4,7, bet ES vidēji – 8,4.

81% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā pie pamata veselības aprūpes pakalpojumiem – izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām – ir grūti tikt, tostarp katrs trešais (26%) paudis, ka tas ir ļoti grūti, bet vairāk nekā puse (55%) – ka drīzāk grūti. Vien 14% aptaujāto atzinuši, ka šos pakalpojumus Latvijā saņemt ir viegli, tostarp 12% atbildējuši, ka tas ir drīzāk viegli, bet 2 % - ka ļoti viegli, paziņojumā medijiem informēja kustības “Dzīvesspriedums”, kura pasūtīja pētījumu.

 Dati norāda uz korelāciju starp ienākumu līmeni un iespēju viegli saņemt pakalpojumu. Piemēram, to iedzīvotāju grupā, kas atzina, ka pamata veselības pakalpojumus Latvijā saņemt ir drīzāk viegli, 18% ir personas ar augstiem ienākumiem.

Aptaujas dati liecina, ka visbiežākais šķērslis nepieciešamo veselības pakalpojumu saņemšanai iedzīvotāju ieskatā ir garas rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem - to minējuši 79% aptaujāto.

72% kā biežu šķērsli minējuši augstas pakalpojumu cenas, tostarp augstus pacienta līdzmaksājumus valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un medikamentiem. Kā šķērsli veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai iedzīvotāji redz arī ārstu un cita medicīnas personāla trūkumu, - to norādījuši 59% aptaujāto. Augstas pakalpojumu un medikamentu cenas kā šķērsli medicīnas pakalpojumu saņemšanai salīdzinoši visbiežāk minējuši vecāka gadagājuma iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, informēja kustība.

38% iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem dzīvē ir bijušas situācijas, kad garo rindu dēļ nav saņēmuši nepieciešamo veselības aprūpi, bet katrs piektais (19%) ārstēšanu nav varējis saņemt augsto pakalpojumu izmaksu dēļ.

Gadījumos, kad rindu dēļ nav bijis iespējams laicīgi saņemt vajadzīgo valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu, 64 % iedzīvotāju izvēlējās paši maksāt par šo pakalpojumu.

Tikmēr vairāk nekā trešdaļa (37 %) bija spiesti pārtraukt ārstēšanos, jo nav varējuši atļauties maksas pakalpojumu un joprojām gaida rindā uz valsts apmaksātu.

Jautāti par līdzekļiem, ko pacienti atvēlējuši maksas pakalpojuma saņemšanai, 84% atbildēja, ka to apmaksāja no saviem un ģimenes ietaupījumiem, bet katrs sestais (16%) bijis spiests naudu aizņemties no līdzcilvēkiem vai kredītiestādēm.

Aptauju veica pētījumu centrs SKDS pēc kustības “Dzīvesspriedums” pasūtījuma. Tā tika veikta 2019. gada augustā, visā Latvijā tiešās intervijās aptaujājot 1016 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti