Mudina uzrunāt studijām Latvijā
Gandrīz puse no aptaujātajiem jauniešiem pauduši, ka diezgan labi zina, kāda ir izglītības sistēma Latvijā. Pētījumā jaunieši atklājuši jomas, kurās viņi vēlētos studēt Latvijā: sociālās zinātnes, komerczinātnes, inženierzinātnes.
“Taču tajā pašā laikā ir viens liels atturošs moments – viņi visi domā par to, vai Latvijā iegūto izglītību atzīst pasaulē un vai darba devēji atzīs Latvijā iegūto diplomu,” pastāstīja Gavele, norādot, ka ar šo problēmu vajadzētu strādāt augstskolām.
Ārlietu ministrija varētu uzrunāt augstskolas, lai rastu risinājumus jautājumiem, par kuriem bažas ir diasporas jauniešiem. “Varbūt dažreiz pavisam mazas lietas jāizdara, lai piesaistītu latviešu bērnus, kuri dzīvo ārpus Latvijas robežām, izglītības iespējām un studijām Latvijā,” sacīja Gavele.
Pētījumā uzrunāti aptuveni pusotrs tūkstotis jauniešu un 60 Latvijas mācību iestādes. Gavele norādīja, ka mācību iestādes neraugās uz diasporas jauniešiem kā uz auditoriju, kuru uzrunāt īpaši aktīvi.
Tāpat pētījumā identificēta latviešu valodas zināšanu problēma. Tāpēc augstskolām būtu jādomā arī par to, kā palīdzēt šādiem potenciālajiem studentiem. Iespējams, tie varētu būt kompakti un attālināti latviešu valodas kursi.
Jāpiesaista arī darba tirgum
Svarīgi diasporas jauniešu atgriezt Latvijā ne tikai kā potenciālos studentus, bet viņi arī uzskatāmi par ļoti nozīmīgiem cilvēku grupu Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.
“Mums vienkārši vajadzīgas jaunas asinis,” piebilda vēstniece diasporas jautājumos.
Tāpat šobrīd svarīgi domāt arī par studentiem, kas dzimtenē atgriezušies pandēmijas laikā attālināto mācību dēļ. Uz to norādīja “Providus” vadošā pētniece migrācijas jomā Agnese Lāce: “Daudziem uzņēmējiem būtu jāizmanto iespēja – šeit ir studenti, kuriem ir ārvalstu pieredze un kuri labprāt šeit izietu praksi. Kaut kā jāuzrunā šie studenti un savlaicīgi jāpiesaista darba tirgum.”
Atgriežoties satraucās par skolu
Artis Babris uz Bergenu Norvēģijā aizbrauca pēc 2008.gada ekonomiskās krīzes. Taču pirms pusotra gada ar ģimeni atgriezās Latvijā un šobrīd dzīvo Skrundā. Desmit Norvēģijā pavadītajos gados Arta ģimenē dzima divi bērni un vēlme atgriezties dzimtenē spēlēja galveno lomu izvēles izdarīšanā. Turklāt Artis ar sievu jau prombūtnē bija izveidojuši sietspiedes darbnīcu Latvijā, kurā vēlējās aktīvāk darboties.
Ģimenei bija svarīgi atbraukt laikā, pirms Arta meitai jāuzsāk mācības pirmajā klasē. Jaunākais puika tikmēr mācījās bērnudārzā. Atšķirības abu valstu izglītības sistēmās nedaudz satrauca.
“Tās sistēmas var būt dažādas. Bet svarīgi, ko skolotājs dara ar to bērnu. Droši vien skolotājiem būtu, ko teikt par sistēmu, par atalgojumu un par profesijas prestižu. Mūsu pieredze ir tāda – ja skolotājs ir apmierināts ar to, ko dara un vēlas to dot bērnam, tad mūsu meitas gadījumā ir lieliska skolotāja, kura, man šķiet, izmanto ļoti daudz tādas skandināviskas metodes,” sacīja Artis Babris. Viņš arī piebilda Latvijā esot daudz pieejamāka interešu izglītība.
