Panorāma

Jeruzalemē sadursmēs simtiem ievainoto

Panorāma

Latvijas delegācija dodas uz Eirovīziju

Negatīvi vērtē ministrijas ietekmi

Pētījums: 70% tiesnešu izjūt politisku spiedienu no Tieslietu ministrijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

70% tiesnešu izjūt politisku spiedienu no Tieslietu ministrijas (TM) puses, noskaidrots nesen veiktajā aptaujā par tiesu sistēmas un tiesneša neatkarību, kurā piedalījās vairāk nekā 300 tiesnešu. Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda, ka spiedienu izjūt gan apmācību, gan finanšu jautājumos. Viņaprāt, tiesu sistēma ir jāattālina no izpildvaras. Savukārt tieslietu ministra birojs pauž neizpratni par aptaujas mērķi un Strupiša izteicieniem. 

ĪSUMĀ:

  • Latvijas Universitātes pētījumā piedalījās 61% no visiem Latvijas tiesnešiem.
  • Vairāk nekā 70% aptaujāto Tieslietu ministrijas ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību vērtē negatīvi.
  • Pētījumā secināts – kopumā tiesu neatkarības situācija Latvijā ir novērtēta kā laba, tomēr tiesneši nejūtas droši.
  • Tieslietu padomes ieskatā tiesneši spiedienu no ministrijas izjūt gan apmācību, gan finanšu jautājumos.
  • Tiesneši arī satraukti par mediju un tiesu sistēmas hierarhijas ietekmi.
  • Atbildīgā ministrija pagaidām nav iepazinusies ar aptaujas rezultātiem.

LU Antropoloģijas studiju nodaļas vadošā pētniece Aivita Putniņa informēja, ka 70,7% aptaujāto tiesnešu TM ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību vērtē negatīvi un tikai 6,9% aptaujāto tiesnešu TM ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību vērtē pozitīvi.

Pētījums: 70% tiesnešu izjūt politisku spiedienu no Tieslietu ministrijas
00:00 / 03:48
Lejuplādēt

Tāpat 25,4% tiesnešu uzskata, ka tiesnešu sistēmas neatkarību negatīvi ietekmē Ministru kabinets, bet 23,3% respondentu uzskata, ka tiesnešu neatkarību negatīvi ietekmē arī Saeima.

Savukārt 43,9% tiesnešu norādīja, ka Eiropas institūcijas pozitīvi ietekmē tiesu sistēmas neatkarību. Savukārt 38,5% respondentu uzskata, ka pozitīvu ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību atstāj arī Tiesu administrācija.

Putniņa sacīja, ka veiktajā pētījumā, kura mērķis bija noskaidrot tiesnešu un tiesu sistēmas neatkarību Latvijā, tika secināts, ka, lai arī kopumā neatkarības situācija ir novērtēta kā laba, tiesneši nejūtas droši.

Drošību apdraud arī iekšēji organizatoriskie faktori, tostarp hierarhiskas attiecības starp instancēm un tiesnešiem pašiem, gan arī ārēji faktori.

Pētījums uzrāda arī salīdzinoši augstu politiskās ietekmes klātbūtni, kura visbiežāk izpaudusies tieši TM izdarītajā spiedienā. Tiesnešus uztrauc arī lietas dalībnieku spiediens, citu tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitāte, kas rezultātā ietekmē arī pašu tiesnešu darbu.

Situāciju varētu labot tiesu sistēmas attālināšanās no izpildvaras

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka spiedienu no ministrijas izjūt gan apmācību, gan finanšu jautājumos. Viņaprāt, tiesu sistēma ir jāattālina no izpildvaras. Piemēram, budžeta jautājumi jālemj nepastarpināti ar TM, bet gan tiesu sistēmai pašai jākomunicē ar Finanšu ministriju un Saeimu.

Tāpat spiediens jūtams saistībā ar Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) izteikto kritiku par konkrētiem tiesas spriedumiem. 

Strupišs skaidroja: “Šobrīd šo atkarību ļoti būtiski ietekmē tas, ka pārāk daudz ir atkarīgs no konkrēta ministra.

Kā es to saucu – ministra nejaušības faktors, tas ļoti būtiski negatīvi ietekmē tiesu. Nāk, nosacīti sakot, labs, spējīgs ministrs – viss ir daudzmaz kārtībā. Nāk vājāks ministrs – tiesu sistēma nobrauc lejā.

Tas saistās ar budžeta jautājumiem, apmācības jautājumiem, ar dažādām reformām. Diemžēl ne visas reformas nesušas tādus augļus, kā bija paredzēts, tāpēc, ka nenotika regulāras konsultācijas ar Tieslietu padomi un tiesu sistēmu kopumā.”

Strupišs atzina, ka ministra kritika, nezinot pilnos spriedumus, ir neprofesionāla un nepamatota. Jāpiemin, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam un ministram savstarpējas domstarpības par publiskiem izteikumiem bijušas gan par Aivara Lemberga krimināllietu, gan par Ekonomisko lietu tiesas izveides gaitu. Tāpat Bordāns arī izteicies kritiski janvārī pēc bijušā "Latvijas dzelzceļa" šefa Uģa Magoņa un igauņu uzņēmēja Oļega Osinovska krimināllietas saīsinātā sprieduma paziņošanas, sakot, ka šīs lietas virzība tiesā ir nepieņemama.

“Manuprāt, šis ir tas bīstamais punkts, kur mums abiem ar Tieslietu ministru ir jāsēžas pie galda un jāsāk domāt, kā iziet no šīs situācijas,” pauda Strupišs.

Pētījumā arī secināts, ka tiesneši ir satraukti par mediju ietekmi un tā izpaužas gan medijos paustajā vēstī, kuru tiesneši nereti uztver kā spiedienu, gan tiesnešu vēl joprojām nedrošā komunikācija ar medijiem. Visaugstākais mediju un sabiedrības spiediens jūtams pirmās instances tiesās.

Pētniece uzsvēra, ka, jo zemāka ir instances tiesa, jo šim spiedienam pievienojas dažādi ar pašas tiesu hierarhijas saistīti faktori – darba rezultātu izvērtējums, sprieduma pārskatīšana augstākā tiesu instancē, norādījumi no tiesas priekšsēdētaja, ka arī iespējamā disciplināratbildība.

Pētījumā piedalījās 335 tiesneši jeb 61% no visiem Latvijas tiesnešiem.

Ministrija neizprot Tieslietu padomes priekšsēdētāja retoriku

Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs atzīmēja, ka ministrija nav iepazīstināta ar aptaujas rezultātiem. Tas esot dīvaini, jo aptauju pasūtījusi Tieslietu padome, taču tās locekļi, tajā skaitā arī Tieslietu ministrs, ar to nav iepazinušies. Bukšs skaidroja, ka ministrijai ar padomi nav konflikta, un nav saprotama Strupiša retorika.

Ministrija vēstulē par pētījumu norādījusi: “Šobrīd esot svarīga precīza aptaujas rezultātu iemeslu identificēšana, nevis interpretēšana vai pat spekulācijas. Lai šos iemeslus identificētu, jau sen būtu svarīga atklāta saruna, nevis piesegšanās ar aptaujām. Tāpēc arī grūti izskaidrot, ko tieši Strupiša kungs vēlējies panākt ar šādas aptaujas organizēšanu. Iespējams, tā ir reakcija uz ministra aicinājumiem pievērst uzmanību tiesnešu pašnovērtējumam un korupcijas ēnai tieslietu sistēmā.”

Tieslietu ministrija neizprot Strupiša retoriku
00:00 / 00:50
Lejuplādēt

“Ir svarīgi iepazīties ar šiem aptaujas datiem, jo negribas interpretēt, neredzot pašu pētījumu. Kopumā jāsaka, ka grūti izskaidrot, kāpēc tieši šobrīd tas tiek veikts, ar kādu mērķi? Kāpēc ir šī retorika no Strupiša kunga un kāpēc tiek radīts iespaids par mēģinājumu eskalēt situāciju, jo no mūsu puses noteikti nav konflikta. Brīžiem rodas sajūta, ka varbūt kādam nepatīk tiesas spriedums Lemberga lietā

Mans personiskais viedoklis ir, ka iespējams kāds šo retoriku, kas tagad nāk no Tieslietu padomes priekšsēdētāja puses, kāds var izmantot, lai sūtītu signālu, nevis patiesībā tieslietu ministram vai Tieslietu ministrijai, bet tiem tiesnešiem, kuri godprātīgi un kvalitatīvi veica savu darbu,” sacīja Bukšs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti