Pētījumā “Skolotāju balss” noskaidrots, ka pedagogi vēlas būt savas profesijas patrioti, taču nejūtas sabiedrībā novērtēti un nesaņem pietiekamu atalgojumu. Lai pabeigtu ikdienas darbus, nereti darba dienas ieilgst un nedēļā tiek nostrādātas vairāk nekā 40 stundas.
"Katrs desmitais jeb 12% strādā 57 stundas un vairāk. Tas nozīmē, ka mums jāuzdod jautājums – cik ilgi var šādu slodzi izturēt?" sacīja pētnieks, izglītības uzņēmuma “Lielvārds” vadītājs Andris Gribusts.
Garās darba stundas mudina domāt arī par to, kādu ietekmi tās atstāj uz izglītības kvalitāti. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns arī norādīja – vienu slodzi strādā retais.
"Mūsu skolotāji strādā, lai nopelnītu. Iespējams, pat labi nopelnītu, bet viņi strādā ļoti daudz. Tā ir tā likumsakarība. Līdz ar to arvien ir aktuāls pedagogu slodzes jautājums," viņš norādīja.
Skolotāju trūkumu nenoliedz arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), tomēr norāda, ka daudz ko var uzlabot skolu līmenī. IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa stāstīja: "Tie, kas prot un var, dara vairāk, bet pārējie tik, cik spēj. Jāpaskatās un jāanalizē dati arī šādā veidā. Daudz runājam par to, ka nozarē trūkst speciālistu, bet, raugoties uz datiem, kas mums ir pieejami, valsts izglītības informācijas sistēmā un arī pētījums apliecināja, ka
tuvu 25% pedagogu strādā nepilnas slodzes. Savukārt liels procents pedagogu strādā pārslodzē.
Šeit mēs varētu domāt par personāla vadību, cik prasmīgi mēs pārvaldām cilvēka resursu, kas ir nozarē."
Pētījums parādījis, ka katrs trešais skolotājs vienmēr vai bieži savā darbā jūtas demotivēts. Vairāki skolotāji anketās stāstījuši par bezizejas un depresijas sajūtām.
"Mums katrā savā mikroklimatā ir ļoti, ļoti jārūpējas, lai katram mūsu skolās vismaz šī bezizejas, depresijas sajūta neizplatītos," sacīja Kalvāns.
Lai sniegtu skolotājiem arī psiholoģisku atbalstu, Liepājas pašvaldība atvērusi metodisko centru. Pašvaldības centienus skolotāji novērtējot, bet, ja darba dēļ tiek upurēts brīvais laiks, veselība un attiecības ar ģimeni – viegli saprotams, kāpēc tikai 56% pedagogu redz savu nākotni pedagoga darbā.
"Kad viņi uzsāk darba attiecības, mēs viņu uzaicinām uz pieņemšanu. Veidojam šos svētkus, pasakām paldies par pieņemto lēmumu. Tas, ko mēs šobrīd redzam ar jauno izglītības saturu, ir, ka nepietiek, fiziski nepietiek laika sagatavošanās procesam. Te būtu jārada līdzsvars," stāstīja Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.
Diskusijā arī runāts par vecāku iesaisti mācību procesā. Skolotāji neslēpj, ka vecāki neuzticas pedagogam kā savas jomas speciālistam.
"Ir jāsakārto tas jautājums, cik tālu mēs uzticamies pedagogam kā pedagogam, veicot viņa profesionālo darbu. Cik mēs gribam kā vecāki būt kā padomdevēji un kā to izdarīt labāk," norādīja speciāliste.
Pētījumā vairākums skolotāju gan norādījuši, ka savās darba vietās ir iespēja profesionālai attīstībai un vairāk nekā puse pedagogu savu konkrēto darba vietu ieteiktu arī citiem.
