„Aptuveni 20% no potenciāli zaudētiem mūža gadiem vai priekšlaicīgas mirstības ir alkohola dēļ. Tas ir daudz. Citu valstu dati liecina, ka tā ir pat trešdaļa,” sacīja centra Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļas analītiķe Jolanta Skrule.
Atšķirības rodas, jo ārvalstu ekspertu izmantotās metodes nedaudz atšķiras.
Otrdien centrs rīkoja semināru un diskusiju par alkohola ierobežošanas politiku Latvijā, lai aktualizētu pārmērīgas alkohola lietošanas problēmu. Projekta „Nevienlīdzības mazināšana veselības jomā – Equity Action” laikā ir veikts pētījums par alkohola cenu ietekmi uz alkohola patēriņu un ar tā lietošanu saistītām sekām. Visi pētījuma rezultāti būs pieejami aptuveni pēc mēneša.
Par labāko risinājumu alkohola radītā kaitējuma samazināšanai tiek uzskatīta cenu celšana dzērieniem, ko iesaka arī Pasaules Veselības organizācija.
„Tas ir pierādīts, ka viens no efektīvākajiem risinājumiem ir cenu celšana, alkohola fiziskās pieejamības ierobežošana un reklāmas ierobežošana,” uzskaitīja Skrule.
Kā pozitīvu lēmumu pasākuma dalībnieki otrdien novērtēja aizliegt alkohola tirdzniecību dziesmu svētku koncerta laikā Mežaparkā. Savukārt, piemēram, Igaunijā alkohola cena ir piesaistīta inflācijai, reizi gadā paaugstinot akcīzes nodokli.
„Esam parēķinājuši, ka, paceļot cenu par 10%, alkohola patēriņš mazinātos par 15 līdz 20 procentiem,” pastāstīja Skrule.
2012.gadā reģistrētais alkohola patēriņš Latvijā bija 10,2 litri absolūtā alkohola uz vienu pieaugušo (no 15 līdz 64 gadiem). Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola.
Kopš 2009.gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriena veids ir alus, 2012. gadā uz vienu iedzīvotāju patērēti 4,7 litri alus salīdzinājumā ar 3,8 litriem stipro alkoholisko dzērienu, 1,2 litriem vīna un 0,6 litri cita alkohola jeb attiecīgi 46%, 37,3%, 11,8% un 5,9%.
Ņemot vērā iedzīvotāju ienākumus, alkohols ir kļuvis pieejamāks, nekā tas bija 1998.gadā, – pašlaik par vienu neto darba algu iespējams iegādāties divas reizes vairāk litru jebkura veida alkoholisko dzērienu. Turklāt pirmskrīzes periodā degvīna finansiālā pieejamība bija pat 2,8 reizes augstāka nekā 1998.gadā, liecina pētījums.
