Valsts zinātniskais institūts "Bior" sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un Latvijas Universitāti (LU) veicis pētījumu par Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā un iedzīvotāju imunitāti pret šo vīrusu. Veicot antivielu pārbaudi asinīs, tika noskaidrots, ka gandrīz 12% Latvijas iedzīvotāju varētu būt pārslimojuši Covid-19, pašiem to nenojaušot.
Valsts pētījuma programmas apakšprojekta vadītājs, infektologs Uga Dumpis skaidroja – šie rādītāji pierāda, ka Covid-19 pārslimojušo skaits pašlaik nemaz nav tik liels un atspēko daudzkārt pausto viedokli, ka ar šo infekciju pašiem nemanot noteikti saslimusi lielākā daļa iedzīvotāju.
"Mēs novērojām ļoti lielas atšķirības ģeogrāfiski – Latgalē ir 21% pārslimojušo un Kurzemē – 6% pārslimojušo. Un arī vecuma grupās – visvairāk ir slimojuši bērni, kuri ir apmeklējuši izglītības iestādes. Mēs principā pierādām to, ka skolu slēgšana ir efektīvs pasākums, kā ierobežot vīrusa izplatību," sacīja infektologs.
Pētījumā piedalījās 127 ģimenes ārstu prakses no visas Latvijas, un pētījumā pārbaudīti paraugi no teju 5700 iedzīvotājiem.
Jaunākajam pētījuma dalībniekam bija 2 gadi, bet vecākajam 96 gadi. Pētījuma vadītāja, Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne skaidroja – pētījumā iekļauti tikai tie, kuri pirms analīžu nodošanas uzskatījuši, ka ar Covid-19 nav slimojuši.
"Katrs astotais Latvijas iedzīvotājs varētu būt bijis saskarē ar Covid-19 izraisītāju vai, pašam nezinot, to pārslimojis. Ja skatāmies pa dzimumiem, tad tur īsti atšķirības nav. Interesantas ir tendences attiecībā uz vecumu. Tas, ko mēs dzirdam medijos, ir, ka bērni neslimo, bet, tas, ko rāda mūsu pētījums un kas sakrīt ar ārvalstu datiem, – ka bērnu vidū antivielas ir atrastas divreiz lielākam cilvēku īpatsvaram, nekā tas ir darbspējas vai gados vecāku iedzīvotāju populācijā," teica Ķīvīte-Urtāne.
Pētījumā paraugi ņemti no ģimenes ārstu praksēm, un tos analizējuši valsts zinātniskajā institūtā "Bior". Tomēr piekrišana bija jādod arī pašiem ģimenes ārstiem. Viens no tiem ir arī Jaunsvirlaukas pagasta ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.
"Mūsu uzdevums bija šos pacientus uzrunāt. Lielākā daļa pacientu piekrita. Mēs uzrunājām vienu pacienti – bija ģimenē saslimšanas gadījumi un pacientei bija kontaktpersonas statuss, taču, atkārtoti izmeklējot, mēs neatradām tādu akūtu infekciju. Taču, piedaloties pētījumā, mēs atradām, ka antivielas ir izveidojušās," teica Dzalbs.
Valsts pētījuma programmas apakšprojekta vadītājs, infektologs Dumpis atzīmēja, ka, lai arī pētījuma paraugi vākti gada sākumā, tomēr arī šobrīd tas ir ļoti nozīmīgi, plānojot tālāku Covid-19 apkarošanu. Pētījuma rezultāti ļauj plānot vakcinācijas kampaņas dažādos Latvijas reģionos.
Bez tam svarīgi zināt patieso saslimušo skaitu, lai novērtētu, kādas darbības veicamas, lai katrā reģionā palīdzētu sasniegt kolektīvo imunitāti.
Savukārt pētījuma vadītāja Ķīvīte-Urtāne norādīja, ka pētījumam gaidāms arī turpinājums, jo antivielas uzrādījušie pacienti arī anketēti un pētījuma turpinājumā paredzēts skaidrot, kāda veselības uzvedība ir cilvēkiem, kuri ir inficējušies.
