“Pēc tam, kad cilvēks ir pietiekami intensīvi gatavots un ar viņu strādāts, un viņam ir saprātīgs iztikas minimums – 256 eiro – viņus varētu smuki izlīdzināt pa Latviju,” norādīja Pētersone-Godmane.
Savukārt, samazinot pabalstus zem iztikas minimuma, varam nonākt pie situācijas, ka bēgļi koncentrēsies lielajās pilsētās, kur būs atrodams darbs. Turklāt sāks veidoties noslēgtas kopienas, no kā Iekšlietu ministrija gribētu izvairīties.
Arī Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters uzsver – ja valsts neko nedarīs, tad atbraukušie cilvēki sāks koncentrēties vietās, kur ir viņu tautieši un darba vietas. Šis ir arī viens no iemesliem, kāpēc plānots veidot individuālo konsultantu tīklu, lai palīdzētu bēgļiem integrēties.
Ziņots, ka pirmdien, 26.oktobrī, koalīciju veidojošās partijas vienojās, ka bēgļu pabalsts Latvijā būs 139 eiro, kas ir ievērojami mazāk kā iepriekš minētie 256 eiro.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās