Rīta Panorāma

Intervija ar Valsts valodas centra direktoru Māri Baltiņu

Rīta Panorāma

Telefonsaruna ar Selgu Dreimani

Intervija ar Ināru Pētersoni

Pētersone savai pēctecei VID vadībā iesaka «nebūt par marioneti»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

"Nebūt par marioneti!” šādu ieteikumu savai iespējamajai pēctecei Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadībā Ingai Koļegovai intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sniedza bijusī VID vadītāja Ināra Pētersone.

Viņa atzina, ka par Koļegovu kā personību un Valsts vides dienesta (VVD) vadītāju var teikt tikai to labāko. "Viņai ir ļoti stingra stāja, kas ir svarīgi vadošā amatā," teica Pētersone. Tiesa, VID tēlu, viņasprāt, nepalīdzēs spodrināt neskaidrības ap Koļegovas amatpersonas deklarāciju.

Pētersone norādīja arī, ka viņa no profesionālā skatpunkta nepiekrīt šādai rotācijai, jo VID vadība tomēr prasa speciskas zināšanas par grāmatvedības, nodokļu un citiem jautājumiem.

Pēc Pētersones domām, cilvēkam, kas nav strādājis dienesta struktūrā, var pietrūkt zināšanu VID vadībā. "Protams, cilvēki ir unikāli (..)," sprieda bijusī VID vadītāja. Viņasprāt, cilvēkam no struktūrām ārpus VID nepieciešams aptuveni gads, lai "labā līmenī orientētos" VID.

Jautāta, ko ieteiktu savai iespējamajai pēctecei VID vadībā, Pētersone atzina, ka nevajadzētu pieņemt lēmumus pārsteidzīgi – vispirms tie būtu rūpīgi jāizrunā, tostarp VID uzraugošajā Finanšu ministrijā (FM).

Vēl viens ieteikums – "nebūt par marioneti", jo atbildība par VID lēmumiem tomēr gulstas uz paša dienesta vadītāja pleciem, norādīja Pētersone.

Viņa atzina, ka VID vadībā turēties pretī politiskajam spiedienam ir ļoti sarežģīti. Laikā, kad Pētersone bija VID vadītāja, bijuši trīs finanšu ministri  – Andris Vilks ("Vienotība"), Jānis Reirs ("Vienotība") un Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība). Lielāka patstāvība lēmumos bijusi laikā, kad FM vadīja "Vienotības" ministri.

Jautāta, ko tagad VID vadītāja krēslā būtu darījusi citādāk, Pētersone atzina, ka "vairāk spurotos pretim ministrei [Reizniecei-Ozolai]". Pētersone gan atzina, ka beigās ar finanšu ministri izveidojusies laba sadarbība. Taču, ja tāda būtu pašā sākumā, tad, iespējams, viņa nebūtu aizgājusi no VID vadītājas amata.

Jau ziņots, ka iepriekšējā VID vadītāja Pētersone atlūgumu iesniedza 30.maijā. Pētersone uzsvēra, ka atlūgumu iesniegusi vairāku apstākļu dēļ – VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība valsts pārvaldē un ēnu ekonomikas mazināšanā un ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana.

Finanšu ministre Reiniece-Ozola VID vadītāja amatam oficiāli izvirzījusi pašreizējo VVD vadītāju Koļegovu. Viņa iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" atzina, ka paredz to, ka, vadot VID, viņa sastapsies ar dažādām politiskajām interesēm, taču tādā gadījumā sola „rīkoties profesionāli” un būt neietekmējama. Vienlaikus Koļegova sola padarīt VID pretimnākošāku uzņēmumiem.

Vaicāta, kāpēc piekritusi kandidēt uz šo amatu, Koļegova sacīja, ka viņai ir svarīgi pierādīt savas profesionālās prasmes. Strādājot vides aizsardzības jomā, viņa sapratusi, ka ir daudz lietu, ko iespējams darīt labāk, ja būtu vairāk naudas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti