Pētersone no VID aiziet, neredzot iespēju mainīt valsts pārvaldi un sabiedrības attieksmi

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība, ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana ir kļuvuši par galvenajiem iemesliem, kāpēc VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone pirmdien, 30.maijā, iesniedza atlūgumu.

Otrdien, 31. maijā, preses konferencē Pētersone vienlaikus noraidīja runas, ka viņa būtu atkāpusies kāda spiediena vai noguruma un baiļu dēļ.

Nesagaidītās valsts pārvaldes reformas

Pētersone vairākkārt uzsvēra, ka daudzas problēmas, kas bija aktuālas pirms trim gadiem, kad viņa stājās amatā, aizvien ir aktuālas. Nenotiek ilgi gaidītās reformas, taču dažādu rīcības plānu ir tik daudz, ka tie paliek nelasīti.

„Mēs visu laiku plānojam, rakstām [plānus]. Tas process ir tā ieaudzis. Es pati arī neredzu, kā mainīt valsts pārvaldi,” atzinās Pētersone.

Nereti Latvijā cenšas izdomāt mehānismus, kas citās valstīs jau sen pastāv. „[Tad vēl] nepārdomātie salīdzinājumi ar Igauniju… Nevar izraut salīdzinājumu ar Igaunijas VID un tad pateikt: „Re, kur sliktais [Latvijas] VID (..)”” sacīja Pētersone.

„Ir valsts pārvaldē cilvēki, kuri ir gatavi mainīt [sistēmu], bet pietrūkst virsvadības. Nepietiek ar to, ka ir labi vadītāji (..) Pretējā gadījumā mēs katrs varam aiziet uz savu pusi un to kopējo mērķi nesasniegt,” teica Pētersone, norādot, ka Valsts kancelejai vajadzētu būt aktīvākai valsts pārvaldes vadītājai.

Nenovērtētie VID darbinieki

Pētersone akcentēja, ka sava darba laikā nav sajutusi nepieciešamo politiķu, uzņēmēju un sabiedrības atbalstu. Piemēram, politiķi, tostarp valsts augstākās amatpersonas, nāk klajā ar „bezatbildīgiem apgalvojumiem, neanalizējot situāciju”.

Savukārt uzņēmēji esot izteikuši atbalstu personiski viņai. Taču atbalstam bija jābūt publiskam, lai to dzirdētu un sajustu visi dienesta darbinieki. Līdz ar to VID kolektīvā spriedze šobrīd ir ļoti liela, jo darbinieki zina no plašsaziņas līdzekļiem un sociālajiem medijiem, ko daļa sabiedrības par viņiem un dienestu domā. Reizēm pārmetumi esot tik nepelnīti, ka darbiniekiem jāuzklausa klientu problēmas, kas neskar VID kompetenci.

Pētersone akcentēja, ka arī ierēdņiem reizēm nav skaidrs, kāpēc vienas vai otras lietas valsts pārvaldē vispār ir jādara un kāds attiecīgajam uzdevumam vai lēmumam ir mērķis. Tomēr politiķi to neskaidro.

Viņa arī norādīja, ka nevar prasīt, lai valsts pārvaldē strādātu cilvēki ar augstāko izglītību un vienlaikus saņemt nedaudz lielāku algu par minimālo atalgojumu. Savukārt amatpersona, kuras pārziņā ir 1100 cilvēku, saņem tikpat lielu atalgojumu, cik Finanšu ministrijas departamenta vadītājs, kas vada 15-20 cilvēkus.

Līdz ar to valsts pārvaldē nevēlas strādāt cilvēki, kam ir inovatīvs skatījums un kas tiešām spētu mainīt notiekošo valsts pārvaldē.

„Mums atnāk cilvēki ar dzirkstelīti, taču, pastrādājot dažus mēnešus, viņš vienkārši izdziest,” teica Pētersone, uzreiz daļēji rezumējot arī savas aiziešanas no VID cēloņus: „Tas nav saistīts tikai ar atalgojumu, tas ir saistīts arī ar [politiķu un sabiedrības] attieksmi”.

Vienīgā reize, kad Pētersone kritiski izteicās par kādu no VID darbiniekiem, bija attiecībā uz vienu no saviem vietniekiem. Uzsverot, ka nevaino nevienu savā aiziešanā no amata, viņa neslēpa, ka „man pēdējā laikā ir daudz neatbildētu jautājumu attiecībā uz vienu vietnieku”. Pētersone atzina, ka būtu priecīga, ja savulaik sākot darbu VID viņai būtu iespēja veidot pašai savu komandu, pašai izvēloties savus vietniekus. Taču tādas iespējas, stājoties nebija.

Nebija spiediena; neaiziet salauzta

Atlūgumu iesniegusī VID vadītāja noraidīja apgalvojumus, ka bijis kāds spiediens, lai viņa aizietu no darba.

Piemēram, nedz premjers Māris Kučinskis (ZZS), nedz finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS) neesot likuši manīt, ka ir jāatkāpjas no amatu. Pētersone par Kučinski un Reiznieci – Ozolu izteica vien atzinīgus vārdus.

Tomēr darba ikdiena nav atkarīga tikai no premjera un finanšu ministres, viņa atgādināja.

Pētersone pauda, ka viņa no VID neaiziet satriekta.

„Es neaizeju salauzta vai paklupusi. Es esmu gatava jauniem izaicinājumiem. Dzīve turpinās. Ir dažas lietas, ko es vēl dzīvo gribu darīt,” teica Pētersone.

Tiesa, viņa neslēpa, ja nostrādātu visus piecus pilnvaru gadus, to skaitā atlikušos divus, nav pārliecības, ka viņai piedāvātu šo amatu arī uz otru termiņu. Taču, kā viņa pati norādīja, nav pārliecības, ka tādā gadījumā viņai būtu citi darba piedāvājumi. Tāpēc nolēmusi negaidīt un iesniegt atlūgumu. „Es neesmu nobijusies un nogurusi,” viņa sacīja.

Lēmums aiziet no VID bija pārdomāts. Ceturtdien, 26.maijā notikušās tikšanās laikā ar Reiznieci - Ozolu bija panākta vienošanās, ka nu jau pagājušajā nedēļas nogalē viņa pārdomās, vai patiešām vēlas pamest VID.

"Tas, ka es pārdomāju jau kādu laiku [vai neaiziet no amata], tas nav noslēpums. Mums bija sarunas un šīs sarunas gan ceturtdien, gan piektdien gan vakar ir ļoti nozīmīgas," saka Pētersone. "Es arī saņēmu sava darba novērtējumu, kas man iztrūka (..) Jau tad, kad es ceturtdien gāju ar šādu domu, tas nebija tāds impulsīvs [lēmums], jo es esmu pietiekami nopietns cilvēks, lai šadus lēmumus pieņemtu. Mums vienkārši bija sarunāts ar ministri, ka es vēl sestdien domāšu," viņa teica.

Jaunais vadītājs jāmeklē ārpus VID

Tā kā VID ir nepieciešams jauns skatījums un iniciatīva, tad pēctecis ir jāmeklē ārpus VID, sacīja Pētersone.

„Visu cieņu maniem kolēģiem, bet ir nepieciešams jauns vadītājs ar jaunu redzējumu (..) Ir vajadzīgs stratēģis ar jaunu pienesumu un jaunu redzējumu. Nav jau noslēpums – jo ilgāk tu strādā, jo vairāk šķiet, ka tas viens ceļš ir vienīgais un pareizais,” pauda Pētersone.

Pētersone neslēpa, ka viņai nav skaidrs, kur strādās tālāk. Viņa kategoriski noraidīja iesaistīšanos politikā, darba turpināšanu VID citā amatā un atzina, ka pametīs civildienestu.

Reizniece - Ozola pieņems Pētersones atkāpšanos

Finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola otrdien, 31.maijā aģentūrai LETA apstiprināja, ka pieņems Pētersones atlūgumu. Viņa stāstīja, ka Pētersones aiziešana būs zaudējums valsts pārvaldei, tāpēc ministre apsver iespēju aicināt aizejošo VID vadītāju palikt valsts pārvaldē, piemēram, padomnieces statusā.

Pēc atkāpšanās no amata Pētersonei VID vadītājas pienākumi būs jāpilda mēnesi, savukārt Reizniece-Ozola apņēmusies šajā laikā izsludināt konkursu uz VID vadītāja amatu.

Jau ziņots, ka pirmdien, 30. maijā Pētersone iesniedza atlūgumu. Tas noticis mazāk kā nedēļu pēc tikšanās ar finanšu ministri, kurai tobrīd VID vadītāja atlūgumu vēl neiesniedza.

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) pagājušajā nedēļā atzinis, ka Pētersone godprātīgi pilda savu darbu un ir gatava pārmaiņām dienestā, tomēr nenoliedzami izjūtot spiedienu. Savukārt 31.maijā jau pēc tam, kad Pētersone bija iesniegusi atlūgumu, Kučinskis, kā arī Reizniece - Ozola pauda, VID vadītāja šādu soli spērusi ārējā spiediena un iekšējās spriedze kolektīvā dēļ.

Pati Pētersone pēdējā laikā intervijās medijiem norādījusi, ka ir bijuši mēģinājumi ietekmēt viņas lēmumus saistībā ar darbinieku pārcelšanu citā darbā. Pašlaik anonīmi tiekot īstenota Pētersones nomelnošanas kampaņa. To Pētersone saista ar cilvēkiem, kuriem VID notiekošās pārmaiņas traucē turpināt iepriekš darīto.

Savukārt piektdien, 27.maijā, intervijā Latvijas Radio Pētersone klāstīja, ka pēdējos mēnešos Valsts ieņēmumu dienests (VID) izjūt spriedzi un sabiedrības negatīvo viedokli, īpaši mērķtiecīgi sociālajos tīklos, un bieži vien cilvēki uz VID izgāž dusmas par visu valstī nepadarīto.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti