Rīta Panorāma

"'Klaidoņa Lūgšana" Valmieras Teātrī

Rīta Panorāma

Intervija ar Laimdotu Straujumu

Intervija ar Ināru Pētersoni

Pētersone: No dažām personām VID «labprāt tiktu vaļā»; pašattīrīšanās nevar būt ātra

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

No dažām jeb atsevišķām personām Valsts ieņēmumu dienests (VID) „labprāt tiktu vaļā”, taču pašattīrīšanās notiek soli pa solim un nevar būt ātra, intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Ziņots, ka LTV raidījums “De facto”, izanalizējot 101 izmeklētāja deklarācijas, secinājis, ka 33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.

“De facto” arī vēstīja par bijušo VID vecāko izmeklētāju Robertu Dirnēnu, kurš mantojumā saņēmis gandrīz pusmiljonu eiro no mātes – skolotājas - un glabājis skaidru naudu, kas aptuveni piecas reizes lielāka par gada atlīdzību.

Pētersone, nevienu vārdā neminot, norādīja, ka, jau stājoties savā amatā par vienu no saviem mērķiem nosauca pašattīrīšanos. Taču to ir iespējams paveikt vien pakāpeniski. „Jāsaprot, ka tas ir likuma ceļā risināms jautājums. (..) Galvenais ir pierādījumi, jo tas ir juridiska rakstura jautājums," teica Pētersone. Viņa arī norādīja, ka VID ir 4000 cilvēku liels kolektīvs, tāpēc attīrīšanās nevar būt ātra. Turklāt atbrīvošanās no nevēlamiem darbiniekiem nav ātra un zibenīga, jo, stājoties amatā, ir jāpieņem jau iepriekš veidota komanda. Pašattīrīšanos kavē arī valsts pārvaldes īpatnības. Proti, VID iekšējās drošības daļa atskaitās prokuratūrai, nevis VID ģenerāldirektoram, tādējādi kavējot dienesta vadītājam ātrāk reaģēt uz nevēlamām parādībām.

Viņa gan neslēpa, lai arī nav zaudējusi uzticēšanos, tomēr viņai ir jautājumi vairākām augstām amatpersonām. To vidū ir VID ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis un Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš.

Par "De facto" raidījumā izdarītajiem secinājumiem Pētersone gan neslēpa šaubas. „Es to neuzskatu par pētījumu. Tā ir atsevišķu faktu konstatācija un pašu izdarīti secinājumi," viņa sacīja.

Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” Pētersone norādīja, ka LTV raidījumā bija norādes uz vairākiem korupcijas riskiem, kas varētu būt Finanšu policijas darbinieku vidū. Proti, tie ir dāvinājumi, mantojumi, kā arī darījumi starp divām fiziskām personām, kuru legalitāti nav iespējams pārbaudīt. Tomēr vienlaikus Pētersone kategoriski noraidīja iespēju, ka viņa tagad visus Finanšu policijas darbiniekus sauks par nelojāliem valstij.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti