Rīta Panorāma

Telefonsaruna ar Ralfu Nemiro par Augusta Deglava pārvadu

Rīta Panorāma

Telefonsaruna ar Emīlu Jakrinu. Vai slēgs Deglava tiltu?

3. maijā Rīgas pilī pasniegs augstākos Latvijas Valsts apbalvojumus

Pētersone: Lemjot par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu, tiek izskatīti 150 līdz 200 iesniegumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Divreiz gadā lemjot par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu, Ordeņu kapituls ik reizi izskata no 150 līdz 200 iesniegumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ordeņu kapitula kanclere, Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere Karina Pētersone.

Pētersone norādīja, ka lemt par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu ir salīdzinoši sarēžģīti. "Tā ir liela atbildība un izšķiršanās. Atbildīgi jāizvērtē katrs nopelns. Visas lietas nosaka valsts apbalvojuma likums. Tur ir noteikts, ka kapituls pats nevar ierosināt - mēs lemjam pēc citu cilvēku ierosinātā," teica Pētersone. Viņa uzsvēra, ka Ordeņu kapituls vērtē saņēmēja nopelnus valsts labā. "Šie nopelni var būt vienā mazā ciemā ilggadīga profesionāla skolotāja, mūziķa darbs. Tas var būt valsts nozīmes vai starptautisks nopelns," teica Pētersone.

Komentējot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizīti Igaunijā, kuras laikā Triju Zvaigžņu ordenis tika piešķirts Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidi , viņas dzīvesbiedram Georgi Renē Maksimovskim, parlamenta priekšsēdētājam, premjerministram, vairākiem ministriem, kā arī vairākiem padomniekiem, Pētersone skaidroja, ka šāda ir starptautiskā kārtība. "Valsts augstākie apbalvojumi tiek pasniegti valsts vizīšu laikā. Valsts vizītes ir augstākā saskarsme starp valstīm. Apbalvojums būtībā nav apbalvojums indivīdam, bet gan valsts atzinības izteikšana. Protokolā ir vairākas gradācijas - tās tiek saskaņotas ārlietu dienestu starpā," stāstīja Pētersone.

Igaunijas gadījumā bijis trešais, paplašinātais variants, kad ordeņus saņēmušas ne tikai valsts pirmās personas, bet arī delegācijas. "Tas nebūt nenozīmē, ka Latvijā apbalvojumu skaits tiks samazināts. Lemšana ir pilnīgi atsevišķa un lēmumi tiek pieņemti ļoti atbildīgi. Tā ir atzinība valstij - ja notiek savstarpējā vienošanās, Latvijas pusei būtu ļoti īpatnēji kaut ko revidēt lietās, kas jau ir saskaņotas," akcentēja Pētersone. 

Šogad aprit 95 gadi, kopš nodibināts Triju Zvaigžņu ordenis - 1924. gada 25. martā pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja Likumu par Triju Zvaigžņu ordeni. Tas bija pirmais Latvijas Republikas civilais ordenis, visaugstākais valsts apbalvojums, atzinības un piederības zīme. Ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, militārpersonas un ārvalstu fiziskās personas, ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas.

Vējonis 2019. gada 3. maijā svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniegs augstākos Latvijas valsts apbalvojumus - Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu. Augstākie valsts apbalvojumi tiks pasniegti personām gan par atsevišķu izcilu darbu profesijā, gan mūža ieguldījumu un panākumiem bagātu darbību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti