Pētersone-Godmane pieļauj vēl kādu kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu

Policijā joprojām tiek saņemta informācija no iedzīvotājiem par iespējamu balsu pirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, tādēļ iespējams vēl kāds kriminālprocess papildu jau pašreiz esošajiem sešiem, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” pavēstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa norādīja, ka informācija par iespējamu balsu pirkšanu Dzintara Zaķa („Vienotība”) labā, ko policijai nodevis partijas biedrs Juris Galerijs Vidiņš, nav vienīgā, un arī šodien no iedzīvotājiem tiek saņemta informācija. Tādēļ policijā neaprobežosies ar sešiem kriminālprocesiem, pieļāva valsts sekretāre, pavēstot, ka pašlaik kriminālprocesi ierosināti par gadījumiem visos reģionos un par vairākām partijām, ne tikai „Vienotību”.

Tāpat jau pirms vēlēšanām policijā saņemta informācija no iedzīvotājiem un vairāki gadījumi preventīvi tikuši novērsti.

Šis gads gan esot īpašs ar to, ka pirmo reizi jau mēnesi pirms vēlēšanām televīzijā bija politiskās reklāmas aizliegums, un, iespējams, tieši šī iemesla dēļ paralēli aģitācijai tiek „meklēti citi veidi, kā palielināt savu publicitāti”. Arī melno PR kampaņu pieaugums šogad varētu būt skaidrojams ar šo aizliegumu, uzskata Pētersone-Godmane.

Lai gan IeM valsts sekretāre norādīja, ka šogad nevar runāt par masveida balsu pirkšanu, tam nepiekrita ne Vidiņš, ne žurnāliste Nellija Ločmele.

Vidiņš kritizēja policiju, uzsverot, ka signāli par balsu pirkšanu bija jau pirms vēlēšanām, bet policija to nav novērsusi. Turklāt, kamēr policija meklē vainīgos, Viļānos visiem jau sen ir skaidrs, kas devis naudu.

Arī Ločmele uzskata, ka var runāt par organizētu masveida balsu pirkšanu Zaķa labā – to parāda žurnālistu veiktā datu analīze. Tāpat aizdomīgi šķiet tas, ka līdz šim Zaķis kandidējis Zemgalē, bet tagad – pēkšņi Latgalē. „Ir signāli, kas rāda, ka ir izmisīgi mēģinājumi noturēties Saeimā,” secināja žurnāliste.

Savukārt antropoloģe Ieva Raubiško, skaidrojot lauku cilvēku motivāciju pārdot savu balsi, uzsvēra – tas parāda, cik vāja ir politiskās elites saikne ar vienkāršo tautu un cik necieņpilnas ir šīs attiecības. „Viņi jūtas atsvešināti no politikas, viņi nejūt saikni ar politisko eliti,” sprieda eksperte.

„Politiķiem būtu jāmaina attieksme pret to, kā viņi iedziļinās sociālās plaša mēroga problēmās, kādas ir alkoholisms laukos, nevis pēc tam pārmest šiem cilvēkiem, kas dzer un izvēlas, kuram tad sēdīsies kamanās. No šī punkta sāktos izmaiņas, ja patiešām atzītu, ka alkoholisms ir problēma, un mēģinātu darīt kaut ko preventīvi,” uzskata Raubiško.

Runājot par iespējamiem problēmas risinājumiem, vairāki diskusijas dalībnieki atzina, ka būtu jāapsver doma palielināt sodus par šādiem pārkāpumiem.

„Pašlaik likumos ir neliela pretruna – no vienas puses, tas ir zemisks noziegums, bet par to maksimālais sods ir trīs gadi. Par to būtu jādiskutē, vai tas ir adekvāts sods, ja runā par fundamentālu tiesību pārkāpumu,” pauda Pētersone-Godmane.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti