Viņa norādīja, ka Satversmes 116.pantā noteikts, ka ierobežojumi reliģiskās pārliecības paušanai ir iespējami, lai aizsargātu citu cilvēku un visas sabiedrības drošību.
Tomēr Latvijas situāciju nevar salīdzināt ar situāciju Francijā, kur jau ir šādi ierobežojumi. Francijā musulmaņu kopiena veidojusies desmitiem gadu un tur drošības apdraudējumi ir pavisam citi, norādīja Pētersone-Godmane.
Viņa atzina, ka darba grupa, kurai jāizstrādā sistēma bēgļu uzņemšanai, par iespējamajiem ierobežojumiem parandžas nēsāšanai līdz šim nebija runājusi.
"Ja šis jautājums tiks skatīts, tad tikai no drošības aspekta,” teica IeM valsts sekretāre, norādot, ka darba grupa noteikti šo jautājumu izskatīs un tas tiks pārrunāts arī ar reliģisko konfesiju pārstāvjiem.
Taču šī konkrētā darba grupa nebūs tā, kas sniegs priekšlikumus šādu ierobežojumu ieviešanai, piebilda Pētersone-Godmane.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien pauda viedokli, ka Latvijā ir jāsāk diskusija par nepieciešamību aizliegt vai atļaut Latvijā sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu galvassegas un citus apģērbus, kas aizsedz seju.
Pēc viņa teiktā, bēgļu jautājums ļoti labi parādīja, ka mūsu valsts daudzām lietām diemžēl nav gatava. Darba grupai, izstrādājot precīzas vadlīnijas par to, ko darīt ar bēgļiem, var nākties risināt arī jautājumu par parandžu nēsāšanas atļaušanu vai aizliegšanu, un tas būtu jāizlemj jau laicīgi, uzskata Valsts prezidents.
