Ģimenes ārstu prasības
- palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus;
- palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018.gadā;
- palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs gadu laikā;
- atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp jauno ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu;
- nepieļaut tādu ģimenes ārstu darba reformu, kā paredzēts Veselības ministrijas reformu plānā;
- nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu ģimenes ārstam obligāti jāsāk lietot tikai gadu pēc tam, kad Ģimenes ārstu asociācija saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu augsta līmeņa pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Avots: Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
Viņš ir pārliecināts, ka sarunas starp valdību un ārstiem notiks un varēs panākt kādu risinājumu.
“Cik mēs ar premjeru esam aprunājušies, premjers gatavs par 85% piekāpties ģimenes ārstiem tūlīt,” sacīja Apinis.
Viņš arī norādīja, ka pašreizējā veselības aprūpes krīzē vainojama nevis pašreizējā veselības ministre Anda Čakša, bet iepriekšējo valdību ilgstošā attieksme un iepriekšējo ministru darbība, un “Čakša tagad ar karotīti izēd to, ko iepriekšēji ministri savārījuši”.
Jau ziņots, ka ģimenes ārstu streika otrās dienas pēcpusdienā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika komitejas vadītāja Sarmīte Veide saņēmusi premjera Māra Kučinska vēstuli, kurā premjers aicina viņu ceturtdien, 6.jūlijā, no rīta uz sarunu par samilzušajām problēmām veselības nozarē.
3.jūlija streiku sāka ģimenes ārsti, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, izrakstīt darba nespējas lapas un receptes. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti tam nepiekrita.
Ja ģimenes ārsts nav pieejams, primāri iesaka vērsties pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros un protesta laikā pieņem pacientus ne tikai vakara stundās, bet arī dienas laikā. Savukārt lauku reģionos var vērsties feldšerpunktos, kuros strādā ārstu palīgi.
Ja dežūrārsti vai feldšerpunkti nav pieejamā attālumā, medicīnisko palīdzību var saņemt steidzamās medicīniskās palīdzības punktos vai slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Šajās iestādēs jāvēršas arī tad, ja konsultācija ir nepieciešama steidzami – piemēram, hronisku slimību paasinājuma gadījumos, traumu, apdegumu un citos akūtos gadījumos.
Karte un informācija par to, kur var atvērt darbnespējas lapas, saņemt medikamentu receptes un citus pakalpojumus, ir pieejama Veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv, sadaļā „Medicīniskās palīdzības saņemšana protesta laikā”.
