Eiropas un arī Latvijas ārsti ar saspringumu gaida, kā turpināsies pērtiķu baku izplatība reģionā. Līdz šim mūsu valstī apstiprināti divi gadījumi, taču aizdomas par pērtiķu bakām bijušas desmit cilvēkiem
Gandrīz kā uz darbu Covid 19 nodaļā ģērbjas laboratorijas speciāliste, kura analizē Latvijā paņemtos pērtiķu baku paraugus. Vienīgā vieta, kur to dara, ir Nacionālā references laboratorija Linezerā, Latvijas Infektoloģijas centrā.
“Tās ir speciālas telpas ar negatīvu spiedienu, lai nekas nevar izlidot ārā, pat, ja durvis ir atvērtas, nekas neiet ar gaisu laukā.
Autonoma ventilācija, gaisa padeve un tīrīšana caur hepa filtriem,” stāstīja RAKUS Nacionālās references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins.
Pērtiķu bakas nosaka šķidrumā, kas paņemts no pūslīša. Asinīs vīruss ir pārāk īsu laiku un var dot viltus negatīvu rezultātu. Vīruss arī izraisa pumpiņas, kas ir uz ādas, un tajā šķidrumā tas vīruss atrodas.
“Mēs kā paraugu saņemam to, ko noņem ārsts no cilvēka ar aizdomām – ādas nokasījums, audu materiāls, kurš var saturēt šo vīrusu. Pie sevis veicam polimērķēdes reakciju, lai pateiktu, ir vai nav. Nosakām DNS,” skaidroja Ņikišins.
Saistībā ar pieaugošo pērtiķu baku izplatību, turpmāk plānots noteikt ar šo infekciju saslimušo kontaktpersonas, paredz Veselības ministrijas valdībā iesniegtais noteikumu projekts. Kontaktpersonas tiks apzinātas, lai varētu uzraudzīt to veselības stāvokli un laikus pamanīt izmaiņas, ja tādas radīsies. Medicīniskā novērošana vismaz reizi nedēļā ir jāveic 21 dienu pēc pēdējā kontakta ar pērtiķu baku gadījumu.
Jāatgādina, ka turpmāk par katru pērtiķu baku gadījumu SPKC jāziņo nekavējoties. Līdz šim Latvijā analizēti desmit paraugi, pozitīvi bija divi.
