Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Apgrūtināta izglītības ieguve personām ar invaliditāti

Personām ar invaliditāti izglītības ieguvi apgrūtina noteikumu atšķirīga interpretācija

Invaliditāte Latvijā ir būtisks šķērslis gan vēlamajai izglītības iegūšanai, gan tālākai karjerai. Statistika rāda, ka vidējā alga personām ar invaliditāti ir gandrīz divas reizes zemāka, nekā vidējā alga valstī. Turklāt vēlamās izglītības iegūšanu personām ar invaliditāti ne vienmēr kavē vides pieejamība vai normatīvie akti, bet gan to interpretācija.

„Tās iekustina runas kanālus caur pirkstu sīkajiem receptoriem, pārvadot impulsus smadzenēm, kas liek runai uzlabot tās skaidrību,” saka  Inta Ivkina, Ievas mamma, rādot kinētiskās smiltis, ar kurām darbojas Ieva.

Ieva bieži ceļo fantāziju pasaulē, arī raksta dzeju. Ievas pārvietošanās spējas, arī runa ierobežota jau 26 gadus dzemdību traumas dēļ. Savulaik piešķirtas ciparu kombinācijas dēļ ierobežotas arī tālākas izglītošanās iespējas, skaidro Inta Ivkina: „Teorētiski skaitās, ka ir iespēja, bet praktiski iespējas nav. Tajā ministrijas struktūrā teica arī – tāpēc jums valsts maksā pabalstu, lai jūs sēdētu dienascentrā.”

Kalsnavas pamatskolas direktore Gunta Lapsa ir arī viena no Ievas skolotājām. Skolā saziņa ar meiteni notika lēnāk nekā ar citiem skolēniem, jo atbildes uz jautājumiem meitene rakstīja datorā.

„Tas, ka meitene bija motivēta, tas, ka viņai patika mācīties, viņa apzinīgi apmeklēja skolu, tas bija tā. Kādreiz mēs viņu likām kā piemēru, citiem skolēniem minējām Ievu kā paraugu par viņas vēlmi mācīties,” saka direktore.

Tā kā invaliditātes dēļ piešķirtais 59. izglītības kods paredzēja atvieglotu mācību programmu, Ieva ieguva diplomu, kas nepieļauj mācību turpināšanu vispārējās vidējās izglītības iestādē. Sākotnēji veselības problēmu dēļ tas nebija aktuāli. Taču dažus gadus pēc pamatskolas pabeigšanas situācija mainījās. Ieva vēlas mācīties vispārējās izglītības iestādē tālmācībā. Mamma apzvanījusi deviņas tālmācības vidusskolas, bet visās atbilde ir līdzīga – pamatskolas diplomā nav, piemēram, fizikas un ķīmijas, tāpēc, lai cik stipra būtu vēlme mācīties vispārējās izglītības programmā, tāda iespēja netiek dota. Madonas pašvaldības izglītības nodaļā skaidro – vecākiem visa pamatskolas kursa apguves laikā bija iespēja pārsūdzēt viņu lēmumu.

Jautājot, vai šos priekšmetus Ieva varētu kārtot kā eksterne un saņemt vispārējās pamatizglītības diplomu, izglītības speciāliste saka - tagad viss esot nokavēts.

„Nē, vēlreiz nē. Es vēlreiz saku. Viņa ir izmantojusi obligāto izglītību maksimāli, nokārtojusi pamatizglītību atbilstoši piešķirtajam kodam,” strikti nosaka Madonas novada Izglītības nodaļas vadītāja vietniece Sarmīte Jansone.

Viņa Ievas vēlmi sauc par tendenciozu. Ievai piedāvā vidējo speciālo izglītību, taču Ieva tās piedāvājumā nav atradusi neko piemērotu.

Pavisam cita aina uz šo pašu jautājumu paveras Valsts pedagoģiski medicīniskajā komisijā. Izrādās - pirms mazliet vairāk nekā gada pieņemtie Ministru kabineta noteikumi tomēr ļauj jebkurai personai uzlabot savus mācību rezultātus vai, vēlreiz kārtojot eksāmenus, iegūt labāku diplomu.

„Vietējai skolai pēc šiem Ministru kabineta noteikumiem, kurus es minēju – 591., Ieva būtu jāuzņem ekternātā, lai viņa var kā eksterne pabeigt šo 9.klasi, vispārizglītojošo programmu, un tad viņa var pretendēt uz iestāšanos jebkurā vidējās izglītības iestādē,” skaidro Valsts izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļas vadītāja Mudīte Reigase.

Lai gan atbilde šķiet vienkārša, Ievas ģimene to saņem tikai caur televīzijas ekrānu. Konsultējot ģimeni, neviena iestāde līdz šim nav varējusi to izstāstīt.

„Tā būtu laba pārvaldība no pašvaldības iestāžu puses būtībā  - informēt vecākus,” uzskata Tiesībsarga biroja pārstāve Evita Berķe.

Arī invalīdu un viņu draugu apvienībā „Apeirons” jau gadiem pārliecinājušies – invalīdu vecākiem un radiem ikdienā jākļūst par kareivjiem.

„Tev ir nepārtraukti jācīnās par savu iespēju mācīties, par savu iespēju dabūt kādu pakalpojumu,” stāsta apvienības vadītājs Ivars Balodis. „Tad, kad tu to valsts ierēdņa padomu esi pieņēmis un sapratis, ka tas ir vienīgais, ko tu vari darīt, izrādās, ka pēc gadiem ir pilnīgi savādāk, un tad nav neviena institūcija, kas tev paskaidrotu, kā rīkoties šajā situācijā tālāk. „

Ivars Balodis uzsver – mūsdienu tehnoloģiju attīstība ļauj strādāt intelektuālu darbu arī cilvēkiem ar ļoti nopietniem fiziskās attīstības traucējumiem. Tāpēc nepieļaujami likt cīnīties par tiesībām mācīties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti