Iespējams, jau 9.augustā valdības darba kārtībā varētu nonākt jautājums par līdzšinējās Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatā.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola lēmumu par Koļegovas virzīšanu apstiprināšanai šajā amatā pieņēma pēc tam, kad neveiksmi cieta Valsts kancelejas izsludinātais atklātais konkurss un vairāki uzrunātie valsts iestāžu vadītāji, tostarp Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa, atteicās no piedāvājuma kandidēt uz VID ģenerāldirektora amatam.
Kamarūte piekrīt, ka VID vadītāja kandidātu atlases process bija nepārskatāms un necaurspīdīgs.
“Nav zināmi arī to kandidātu vārdi, kas bija pieteikušies. Mēs nezinām, vai Koļegovas kundze ir labākā visa šajā atlases procesā. Vai viņa tiek virzīta tālāk tāpēc, ka viņa ir labāka, vai tāpēc, ka ir citi faktori, kurus mēs diemžēl nezinām,” saka Kamarūte.
Skaidrojot valsts amatpersonu atlases neveiksmes, eksperte norāda uz trīs faktoriem. Primārā nozīme ir niansēm darba sludinājumā. Tajā pašā laikā Kamarūte atzīst, ka darba sludinājums nav pati labākā kandidātu piesaistes forma, īpaši tad, ja ir ļoti augstas un striktas prasības.
„Cilvēki, kas kvalificējas šādiem augstiem posteņiem, nesēž sociālajos tīklos, nelasa "CV Online". Labākajā gadījumā viņi izlasīs presi,” saka Kamarūte. „Rezultativitāte tomēr veidojas no cilvēkiem, kuri tiek pa tiešo uzrunāti un pierunāti.”
Otrais faktors ir tas, ka valsts pārvaldei „šobrīd nav tie labākie laiki tīri no darba devēja tēla viedokļa”. Pietiekami augstā profesionāļu rotācija to apstiprina.
Trešais faktors – atlases process kopumā.
„Tas nav vienkāršs, un jābūt pietiekami kvalificētiem cilvēkiem, kuri to var novadīt un novadīt sekmīgi līdz galam,” saka Kamarūte.
Runājot par adekvātu atalgojumu, eksperte lēš, ka, tā kā nākamais VID vadītājs saņems dienestu, kuru skārušas pārmaiņas, darbinieki ir neapmierināti un nav skaidrs, vai būs politiskais atbalsts, šādās situācijās ir prakse maksāt lielāku algu par to, ka cilvēks ir spiests veltīt lielu savas dzīves daļu darbam un saņemt negatīvus komentārus.
„Tautas valodā runājot, ir jāsamaksā tieši tik daudz, lai cilvēks var izturēt divus trīs gadus, pārdzīvot stresu,” norāda Kamarūte.
Privātais bizness personāla atlases procesā pievērš ļoti lielu uzmanību potenciālo vadītāju reputācijai – tiek rūpīgi izvērtēta visa par kandidātiem pieejamā informācija, tostarp sociālajos tīklos un plašsaziņas līdzekļos lasāmais.
Kamarūte kategoriski nepiekrīt apgalvojumiem, ka reputācija ir netverams un neizmērāms rādītājs.
„Es apstrīdēšu jebkuru cilvēku, kurš man teiks, ka reputācija nav izmērāma,” saka eksperte. „Mēs varam noteikt, vai cilvēks ir bijis sodīts, varam noteikt, ja viņam ir bijis privāts bizness, vai dokumenti formēti pareizi, vai viņš ir maksājis nodokļus.”
Kamarūte uzsver, ka, piemēram, tādu institūciju kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vadītāja amata kandidātu reputācijai ir jābūt kristāldzidrai.
