Līdz šā gada martam ministrijām sadarbībā ar Valsts kanceleju bija paredzēts sagatavot izvērtējumu par valsts pārvaldē nodarbināto skaita iespējamo samazinājumu. Apkopojot pērnā gada rezultātus, redzams, ka valsts pārvaldē nodarbināto skaits samazināts par 500.
“Lielākais ieguldījums nācis no Valsts ieņēmumu dienesta puses un finanšu resora.
Finanšu resors pagājušajā gadā nedaudz vairāk nekā 300 nodarbinātos samazinājis. Mēs runājam par reālajiem nodarbinātajiem,” pastāstīja Citskovskis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sākotnēji reformā īstermiņā ir “ātrās uzvaras” – neliela iekšējo procesu modifikācija, kas ļauj pārkārtot procesus, kad kāds darbinieks atstāj amatu, un turpināt darbu bez jauna cilvēka pieņemšanas. Taču ilgtermiņā jāpārveido iekšējās sistēmas, un tas nav viena gada darbs.
Skaidrojot ceļus reformas mērķu sasniegšanai, Citskovskis to salīdzināja ar tievēšanu: “Tas ir tā kā mūsu ikdienā - nevis runāt par to, ka gribam samazināt savu svaru, bet gribam dzīvot veselīgi, piekopt veselīgu dzīvesvietu. Tad pēc gada diviem secinām, ka mūsu svars dabiskā veidā samazinājies. Tā ir filozofiskā pieeja, ko gribam reformas kontekstā.”
Kopumā gan situāciju ar reformas virzīšanu Valsts kancelejas vadītājs vērtēja kā labu.
Taujāts par to, kurām ministrijām pašlaik iet gausāk ar reformu, Valsts kanceles vadītājs pastāstīja, ka pašlaik ir diskusijas ar ārlietu resoru par tā mazināšanu: “Saprotot, ka nevaram reformu vienādā mērā attiecināt uz diplomātiem, kas ir mūsu pārstāvniecībās, diskutējam, kāds varētu būt ārlietu resora pienesums.”
KONTEKSTS:
Iecere triju gadu laikā samazināt ierēdņu skaitu par 6% izskanēja 2017.gada jūlijā, savukārt novembrī Valsts kancelejas izstrādāto valsts pārvaldes reformu plānu atbalstīja valdība.
Reformā iecerēts apvienot un optimizēt dažādas iestāžu atbalsta funkcijas, piemēram, centralizējot grāmatvedības pakalpojumus, konsolidējot iepirkumu veikšanu vai automatizējot elektronisko dokumentu apriti.
Latvijā procentuāli kopējam valstī strādājošo skaitam ierēdņu skaits sasniedz teju septiņus procentus. Tas ir gan virs vidējā Eiropas Savienības līmeņa, gan ir lielāks nekā Somijā, Dānijā un mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.
