Lai atturētos no pārmērīgas tieksmes spēlēt azartspēles, tajā skaitā arī interaktīvās azartspēles, vai piedalītos izlozēs, iedzīvotāji var brīvprātīgi reģistrēties Pašatteikušos personu reģistrā. Tādā veidā vismaz uz gadu personai būs liegta piekļuve azartspēlēm.
Reģistrs darbību sāka pagājušā gada janvārī. Pirmajos mēnešos iedzīvotāji aktīvi reģistrējās – mēnesī pat divi tūkstoši cilvēku atteicās no azartspēlēm. Pērn kopumā reģistrētas tika 14 660 personas. Līdz šim no azartspēlēm atteikušies ir vairāk nekā 16 600 cilvēku, bet aktīvs liegums ir par trim tūkstošiem mazāk personu, Latvijas Radio pastāstīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.
"Mūsuprāt, tas ir ļoti liels skaits," teica Birne. "Tas ir ļoti liels apjoms, un tas nozīmē, ka izveidotais reģistrs ir bijis ļoti nozīmīgs un vajadzīgs sabiedrības locekļiem. Arī zinot, ka Covid-19 pandēmijas laikā spēļu zāles un arī vienu brīdi interaktīvās azartspēles tika apturētas un nepiedāvāja savus pakalpojumus, neraugoties uz to, 20–30 cilvēki mēnesī rakstīja pieteikumus un reģistrējās reģistrā."
Tiek saņemti arī vairāki lūgumi anulēt pieteikumu.
"Katru dienu tie ir kādi 2–5 iesniegumi no personām, kuras jautā: „Kā es varētu tikt izslēgts no šī reģistra?” Tad, protams, mēs pārbaudām un skatāmies, ka šie 12 mēneši nav pagājuši, līdz ar to arī rakstām atbildi, ka pēc 12 mēnešiem automātiski tiks izslēgts." pastāstīja Birne. "Ir ļoti dažādi argumenti. Citi saka: „Es netīšām nospiedu to nevajadzīgo apstiprinājumu un netīšām tiku iekļauts [reģistrā].” Sistēma ir pietiekami vienkārša, lai tajā iekļautos, bet pavisam netīšām nav iespējams piereģistrēties."
Tāpat šobrīd, izstrādājot azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, domā par to, ka
Baltijas valstīs varētu ieviest vienotu reģistru
vai vismaz valstis savā starpā apmainītos ar informāciju par personām, kurām liegta iespēja spēlēt azartspēles, informēja Finanšu ministrijas pārstāve Olga Bogdanova.
"Nav problēmas aizbraukt uz kaimiņvalstīm, ja tiešām cilvēkam ļoti gribas, un tur piedalīties azartspēlēs," paskaidroja Bogdanova. "Līdz ar to ir jau uzsāktas sarunas kaimiņvalstīm, lai šādu vienotu reģistru izveidotu."
Pamatnostādnēs definēti 47 pasākumi, kuri mazinātu ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus.
Iecerēts, ka varētu paaugstināt vecuma slieksni, azartspēles atļaujot spēlēt no 21 gada vecuma. Tāpat plānots ieviest arī pārtraukuma stundas, kurās spēļu zāles būtu slēgtas.
Savukārt Saeimas atbildīgā komisija šonedēļ trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz aizliegt uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles. Aizliegums stāsies spēkā 1. maijā.
