Pērn sarucis pesticīdu daudzums augļu kokiem un ogulājiem, pieaudzis – virknei lauka dārzeņu

Darbīgās vielās pārrēķinātais izmantoto pesticīdu daudzums augļu koku un ogulāju vienam hektāram ir samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu kultūraugu sējumos un stādījumos 2019. gada ražai, informēja CSP.

Ābelēm izmantotais pesticīdu daudzums vienam hektāram stādījumu samazinājies:

  • no 1,28 kg 2014. gadā līdz 0,82 kg 2019. gadā jeb par 36 %,
  • ķiršiem attiecīgi no 1,28 kg līdz 0,31 kg jeb par 76 %,
  • plūmēm – no 0,83 kg līdz 0,30 kg jeb par 63 %,
  • bumbierēm – no 2,18 kg līdz 1,87 kg jeb par 14 %,
  • avenēm – no 0,44 kg līdz 0,16 kg jeb par 63 %,
  • zemenēm – no 0,44 kg līdz 0,06 kg jeb par 86 %.

2019. gadā 23 % plūmju platību, 25 % aveņu, 30 % ābeļu, 31 % ķiršu, 36 % zemeņu un 56 % bumbieru platību tika apstrādātas ar pesticīdiem.

“Atkarībā no laikapstākļiem pesticīdu izmantošana gadu no gada atšķiras. Sausos apstākļos vairāk attīstās dažādi kaitēkļi, kuru ierobežošanai izmanto insekticīdus, bet mitros – gan slimības, gan nezāļu populācija, kuru ierobežošanai attiecīgi izmanto fungicīdus un herbicīdus. 2019. gads salīdzinoši bija sausāks – īpaši pavasaris un vasaras pirmā puse, tādēļ slimības attīstījās mazāk un to ierobežošanai fungicīdi tika lietoti maz, bet atsevišķos laukos tos nebija nepieciešams lietot vispār,” CSP paziņojumā medijiem skaidroja Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers.

Atklātā lauka dārzeņu platībās vienam sējumu un stādījumu hektāram izmantoto pesticīdu daudzums pieaudzis burkāniem, galda bietēm un sīpoliem, bet samazinājies kāpostiem.

2019. gadā vienā hektārā:

  • burkānu sējumos izmantoto pesticīdu daudzums palielinājies no 2,09 kg 2014. gadā līdz 3,34 kg 2019. gadā jeb par 60 %,
  • sīpolu – attiecīgi no 3,03 kg līdz 3,49 kg jeb par 15 %,
  • galda biešu – no 0,70 līdz 1,78 kg jeb par 153 %.

Kāpostu stādījumos vienam hektāram izmantoto pesticīdu daudzums samazinājies no 1,01 kg 2014. gadā līdz 0,86 kg 2019. gadā jeb par 15 %, bet kartupeļu stādījumos attiecīgi no 2,05 kg līdz 2,00 kg jeb par 2,4 %.

2019. gadā 87 % kāpostu, 89 % sīpolu stādījumu, 90 % burkānu un galda biešu sējumu bija apstrādāti ar pesticīdiem, galvenokārt herbicīdiem nezāļu apkarošanai. Pesticīdi lietoti 67 % kartupeļu stādījumu.

Atklātā lauka dārzeņu platībās vienam burkānu sējumu hektāram lietoto pesticīdu daudzuma pieaugumu ietekmēja herbicīdu izmantošanas pieaugums no 1,83 kg 2014. gadā līdz 3,10 kg 2019. gadā jeb par 69 %, biešu – attiecīgi no 0,69 kg līdz 1,68 kg jeb par 143 % un sīpolu – no 1,15 kg līdz 1,96 kg jeb par 70 %.

Herbicīdu lietošanas pieaugumu Ezers skaidroja ar sezonālo apstākļu atšķirībām dažādos gados, kā ietekmē mainās lietoto herbicīdu spektrs: "Nezāļu efektīva ierobežošana dārzeņu platībās ir pamatnosacījums ražas iegūšanai. Lēmums par konkrēta herbicīdu veida izvēli ir atkarīgs no kultūraugu attīstības stadijas un laika apstākļiem. 2019. gada sezonā sausie laika apstākļi radīja nepieciešamību lietot herbicīdus pēc kultūraugu sadīgšanas, piemēram, prosulfokarba un metamitrona preparātus, kuru patēriņš uz vienu hektāru bija salīdzinoši lielāks."

2019. gadā fungicīdi visvairāk tika lietoti ābelēm un avenēm – 78 % no visa gan ābelēm, gan avenēm izmantoto pesticīdu apjoma, bumbierēm attiecīgi 66 %, ķiršiem – 62 %, zemenēm – 77 %, kartupeļiem – 84 %.

Savukārt herbicīdi nezāļu ierobežošanai visvairāk lietoti galda biešu sējumos – 94 % no visa galda biešu sējumos izmantoto pesticīdu apjoma, burkānu platībās attiecīgi 93 %, kāpostu stādījumos – 75 %, sīpolu stādījumos – 56 %.

Bet insekticīdi pērn tika lietoti ļoti maz – tikai 21 % no bumbierēm un 11 % no kāpostu stādījumiem lietotā pesticīdu daudzuma bija insekticīdi.

Pesticīdu lietošanas daudzumu lauksaimniecības kultūrām ietekmē arī pesticīdu, kuru sastāvā ir darbīgās vielas ar lielāku svaru, izmantošana. 2019. gadā nezāļu apkarošanai burkānu sējumos 85 % no visu burkāniem lietoto pesticīdu apjoma veidoja trīs herbicīdu darbīgās vielas – aklonifēns, pendimetalīns un prosulfokarbs.

Galda biešu platībās 48 % no visa lietoto pesticīdu daudzuma veidoja viena herbicīdu darbīgā viela – metamitrons, kuras izmantošana uz vienu biešu hektāru pieauga no 0,93 kg 2014. gadā līdz 1,49 kg 2019. gadā jeb par 60 %.

Sīpolu platībās 87 % no kopējā sīpoliem izmantoto pesticīdu daudzuma veidoja herbicīdu darbīgās vielas aklonifēns, pendimetalīns un fungicīds, kurš nodrošina augu aizsardzību pret sēnīšu slimībām – mankocebs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt