Pērn sarucis pašnāvību skaits; mirstības rādītāji aizvien vieni no augstākajiem ES

Lai arī "Eurostat" svaigākie dati skaudri atgādina, ka Latvijai ir otrs straujākais iedzīvotāju skaita sarukums starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, tomēr salīdzinājumā ar 2012.gadu pērn pavisam kritusies iedzīvotāju mirstība. Par to liecina Slimību profilakses un kontroles centra jaunākie dati. Šie dati atklāj atsevišķas negatīvas un arī pozitīvas tendences. Proti, lai arī katra nāve ir traģiska, pērn bija vismazākais pašnāvību skaits kopš datu apkopošanas.

„2013.gadā miruši mazāk iedzīvotāji – 28 tūkstoši, 2012.gadā – 29 tūkstoši. Bet tie ir absolūtie skaitļi. Iedzīvotāju skaits arī samazinās,” stāsta Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja Inga Šmate. Viņa arī norāda, ka ļoti līdzīgi kā iepriekšējos gados Latvijā visvairāk - 57% mirušo - nāves cēlonis bija sirds un asinsvadu slimības, bet 21% - audzēji. Šie rādītāji nav daudz mainījušies, vien mirstība no sirds slimībām augusi par 3%. Savukārt mazliet mazāk iedzīvotāju gājuši bojā pašnāvībās un negadījumos: „Iepriecinoši ir tas, ka salīdzinājumā ar 2010.gadu 7% vietā ir 6,3% šīs traumas un tīši paškaitējumi. Sirds slimības procentuāli ir nedaudz vairāk.”

Priecējoši, ka turpina nedaudz mazināties auto negadījumos bojāgājušo skaits, taču lielākais kritums ir pašnāvību skaita ziņā. Salīdzinot ar pērno gadu samazinājums ir par 14% - 2012.gadā pašnāvības veica 440 cilvēku, pērn 382.

„Tas ir zemākais rādītājs, kāds ir novērots līdz šim, arī skatoties uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju,” saka Toms Pulmanis no Slimību profilakses un kontroles centra.

Viņš gan  norāda, ka tomēr, ja šo rādītāju salīdzina Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, tas joprojām ir augsts. Vēl 2012.gadā Latvija pašnāvību skaita ziņā Eiropas Savienībā bija trešajā vietā. Kurā vietā atrodas tagad, dati vēl nav apkopoti, varbūt par kādu vai pāris vietām zemāk. „Iepriekšējais zemākais rādītājs bija 2007.gadā – pirms ekonomiskās krīzes sākuma. Ekonomiskās krīzes laikā redzam pieaugumu, īpaši 2008. un 2009.gadā. Un tad laika periodā no 2010. līdz 2012.gadam bijis pavisam neliels pieaugums,” stāsta Pulmanis.

Pagaidām speciālisti nav analizējuši, ar ko skaidrojams pašnāvību skaita samazinājums, ir tikai pieņēmumi: „Iespējams, bezdarba samazināšanās, kas Latvijā ir novērojama, līdz ar to sociālekonomiskā puse ir uzlabojusies. Tas varētu būt kā viens no iemesliem, kāpēc pašnāvību skaits ir samazinājies. Pētījumu dati liecina, ka bezdarbs, darba zaudēšana, parādi ir iemesli, kas var provocēt pašnāvību izdarīšanu.”

Pulmanis norāda, ka nemainīgas paliek kopējās tendences, proti, vīrieši sešreiz biežāk veikuši pašnāvības nekā sievietes.

Tiesa, atsevišķās statistikas pozīcijās vērojams pieaugums. Proti, pērn vairāk cilvēku miruši ar HIV un arī ar tuberkulozi. Piemēram, tuberkuloze pērn paņēmusi 88 cilvēku dzīvības jeb par pusi vairāk no 2012.gada skaita. „Saslimstība mazinās, tas nozīmē, ka pacienti kļūst smagāki – viņi novēloti nonāk pie mums. Domāju, ka sabiedrībā tuberkuloze ir pietiekami [daudz], bet pieļauju, ka tā netiek savlaicīgi diagnosticēta,” skaidro Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. Tāpat arī vairāk ir pacientu, kuriem ir ļoti rezistentas tuberkulozes formas, kas arī apgrūtina ārstēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti