Dienas ziņas

Latviju plāno sadalīt apriņķos

Dienas ziņas

Brīvības cīņām Ziemeļlatgalē – 100

Satversmes tiesa svinīgi atzīmē gada sākumu

Pērn pieaudzis Satversmes tiesā ierosināto lietu skaits

Satversmes tiesas svinīgajā sēdē, simboliski noslēdzot aizgājušo gadu un atklājot jauno tiesas darba gadu, atskatoties uz izdarīto, tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele sacīja, ka darba ir bijis daudz, saņemto sūdzību skaits nav mazinājies, bet palicis iepriekšējo gadu līmenī. Taču par 40% pieaudzis ierosināto lietu skaits.

Atbilstībai pamatlikumam vērtētas dažādas lietas, arī tādi jautājumi, kuri iepriekš uz tiesnešu galda nebija nonākuši.

Ineta Ziemele: Par ST lietām aizvadītajā gadā
00:00 / 01:01
Lejuplādēt

“Pagājušais gads ir tiešām iezīmējis ļoti raibu mozaīku tajos jautājumos, ko mēs esam skatījuši tiesas vēsturē. Mēs esam dzīvojuši izglītības jautājumu gaismā, viena gada griezumā mēs esam četrus nolēmumus taisījuši tikai šajā jomā, kamēr visos iepriekšējos 23 bijis viens nolēmums par tiesībām uz izglītību,” pastāstīja Ziemele.

“Mums ir nācies skatīt, ko nozīmē tiesības zināt savas tiesības -  gada griezumā divi nolēmumi un iepriekšējos visos gados ir bijuši kopā četri,” sacīja ST priekšsēdētāja.

Tāpat pirmo reizi ST vēsturē bija nolēmums par dzimumu līdztiesību un arī unikāla lieta par adopcijas jautājumu, ja ir izveidojusies de facto ģimene, informēja Ziemele.  

Tiesnešiem uzrunu teica arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš uzsvēra Satversmes tiesas lomu tiesiskuma nodrošināšanā.

Satversmes tiesai jābūt korektoram, kas cīnās pret tiesiskuma ienaidniekiem, uzsvēra Levits. Viņa ieskatā lielākais tiesiskuma ienaidnieks ir tiesību normu formāla piemērošana.  

“Mēs redzam ļoti labus piemērus, kur tā tas notiek, un visi zina, ka tas ir nepareizi, bet attiecīgā amatpersona saka: “Es esmu likumu izpildījis”. Tā tas nevar būt valstī, kur valda tiesiskums! Tā tas nevar būt,” sacīja prezidents.

Prezidents uzsvēra, ka Satversmes tiesai Latvijā ir galvenā loma tiesiskuma nodrošināšanā, tomēr tās lēmumi un atziņas ne vienmēr tiek ņemtas vērā. Šogad viens no Saeimai kritiskākajiem tiesas spriedumam bija lietā par valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku algu publicēšanu. Tiesa pēc būtības likumu pat nevērtēja, un strīdīgo normu atcēla tāpēc, ka Saeima likuma grozījumus pieņēma, nevērtējot visus aspektus.

Vai pēc sprieduma Saeimas darbs uzlabojies, tiesas priekšsēdētāja vērtē atturīgi.   

“Mums tiešām ir informācija, ka Saeima ir strādājusi pie šī jautājuma, lai tās tēzes, kas 6. marta nolēmumā ir izteiktas, tiktu ņemtas vērā. To es varu apstiprināt, bet mēs, protams, nekontrolējam, nestāvam sēdē un nesekojam līdzi, kā viņi to katrā sēdē dara,” sacīja Ziemele.

Pagājušajā gadā tiesa par Satversmei neatbilstošām atzina 15 normas, savukārt 23 reizes normas atzīstas par Satversmei atbilstošām. Tajā skaitā tiesa atzina, ka mācībām jānotiek latviešu valodā arī privātajās izglītības iestādēs, ja tās vēlas izsniegt Latvijas valsts atzītus izglītības dokumentus.

Viena no svarīgākajām lietām šogad būs par garantētā minimālā ienākuma pabalsta apmēra atbilstību Satversmei. Kopš lieta pēc tiesībsarga pieteikuma ierosināta, Saeima lēma pabalstu palielināt no 53 līdz 64 eiro mēnesī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt