Visvairāk reģistrēto traumu ir Valsts policijas darbiniekiem, jo, kā Iekšlietu ministrijā skaidro, viņu skaitliski ir visvairāk. Tikmēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) pērn, pildot darba pienākumus, nelaimes gadījumos cieta 47 personas. Visbiežāk traumas tika gūtas, dzēšot ugunsgrēku, kā arī veicot glābšanas darbus. Šajā statistikā neiekļauj Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledžu.
VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Intars Zitāns pastāstīja, ka galvenokārt nelaimes notiek, jo darbs ir neprognozējams un visdažādākajos apstākļos.
"Viens – kad konstrukcijas zaudē savu nestspēju. Man pašam panelis ir kritis pusmetru no kājām. Tu pat iedomāties nevari – stāvi brīvā laukā, pāri galvai iet dūmi.
Virs dūmiem neko neredzi, un pēkšņi tie dūmi atveras, un virsū nāk betona klucis.
Līdz ar to es vēlreiz gribēju pasvītrot, ka lielākoties negadījumi mums ir tieši neparedzamo faktoru dēļ," stāstīja Zitāns.
Lai no traumām izvairītos, palīdz darba ekipējums un gūtā pieredze apmācībās. "Ugunsdzēsējs – tas ir dzīvesveids, nevis profesija. Es teiktu, ka vairāk traumas ir psiholoģiskas. Tad, kad tu gribi palīdzēt cilvēkam, bet fiziski nespēj," par traumas guvušajiem kolēģiem stāstīja Zitāns.
Pēc Zolitūdes traģēdijas tika izveidota Psiholoģiskā atbalsta nodaļa. Tāpat arī pēc šīs nelaimes uzlaboja garantiju sistēmu. Bojā gājušo glābēju tuviniekiem tika izmaksātas kompensācijas 100 tūkstošu eiro apmērā, bet pirms tam tie bija 50 tūkstoši, atklāja Iekšlietu ministrijas Personālvadības departamenta direktore Daiga Piebalga.
"Zolitūde mums bija liels izrāviens, lai uzlabotu šo konkrēto jomu, šo nozari mūsu resorā," stāstīja Piebalga.
Likums nosaka, ka, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus amata pienākumus, nelaimes gadījumā šīm amatpersonām izmaksā vienreizēju pabalstu: smaga veselības bojājuma gadījumā – 10 000 eiro, vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā – 5000 eiro, bet pie vieglām traumām, ja darba nespēja ilgst vairāk par sešām dienām – 200 eiro.
Ja amatpersona nelaimes gadījumā ir cietusi tik smagi, ka vairs nevar turpināt dienestu, tad tai līdz mūža galam ir tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi tādā pašā apmērā kā dienestā esot.
Pēdējo trīs gadu laikā četri iekšlietu nozares darbinieki pēc nelaimes gadījuma vairs nevarēja turpināt darbu, jo veselības stāvoklis vairs neatbilda dienestam.
Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra pārstāve Irēna Misus pastāstīja, ka nereti amatpersonām piedāvā darbu kādā citā no dienestiem.
"Cilvēki sāk strādāt dežūrdaļās, viņi atbild uz telefonzvaniem. Tas nav tā, ka viņi aiziet prom un viss, un paliek tā kā pie sasistas siles tikai ar vienu apmaksātu veselības aprūpi. Tie gadījumi ir ļoti atšķirīgi un ļoti dažādi. Ir cilvēki, kas ir jauni un meklē sev citas darba iespējas. Ir tādi, kas turpina nevis dienestu, bet darbu kaut kādā citā amatā," skaidroja Misus.
Ļoti reti, kad pēc traumām cietušos uzreiz atvaļina no dienesta. Biežāk amatpersonas pēc traumas izārstējas un turpina dienestu, bet traumas sekas, protams, saglabājas un vēlākos gados tām pievienojas vēl komplikācijas. Tāpēc biežāk šādos gadījumos ir laika nobīde starp nelaimes gadījumu un atvaļināšanu no dienesta.
