2019. gadā tiesai nodotas 59 krimināllietas 102 personu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195. panta – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Salīdzinājumam: 2017. gadā tiesai tika nodotas 10 krimināllietas 33 personu apsūdzībā, savukārt 2018. gadā 23 krimināllietas 54 personu apsūdzībā.
Pārskata periodā no 2017. līdz 2019. gadam prokuratūra kopumā 103 krimināllietās uzsākusi kriminālvajāšanu pret 195 personām apsūdzībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. 2017. gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, bet 2019. gadā jau 65 krimināllietās uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām.
Prokuratūra norāda, ka tik būtiskam pieaugumam par pamatu ir arī prokuroru apmācība par šiem jautājumiem. Pēdējos gados pieaugusi prokuroru dalība dažādās mācībās, kas veltītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai un noziedzīgi iegūtas mantas identificēšanai un konfiscēšanas nodrošināšanai. 2017. gada otrajā pusgadā šādās apmācībās piedalījās 30 prokurori, 2018. gadā – 193 un 2019. gadā – gandrīz 330 prokurori.
Atbilstoši 2018. gada oktobrī Ministru kabinetā apstiprinātajam pasākumu plānam prokuroru apmācībās īpaša uzmanība pievērsta jaunākā tiesiskā regulējuma piemērošanai, kā arī pierādījumu minimālā apjoma nodrošināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās. Kopumā šajās apmācībās 2018. gadā piedalījās 30 prokurori, bet 2019. gadā – vairāk nekā 200 prokurori no dažādām prokuratūras struktūrvienībām.
Turklāt Ģenerālprokuratūra 2019. gadā mācību pasākumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un mantas īpašo konfiskāciju organizēja arī vairākās izmeklēšanas iestādēs – Valsts policijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Militārajā policijā.
KONTEKSTS:
Latvija pievērsa pastiprinātu uzmanību cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pēc tam, kad 2018. gada augustā "Moneyval" eksperti nāca klajā ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus. Valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana kļuva par vienu no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora “kapitālo remontu”.
2020. gada janvārī "Moneyval" novērtēja Latvijas progresu, atzīstot uzlabojumus 11 rekomendāciju izpildē, bet atstājot uzraudzības statusu Latvijai, bet februārī kļuva zināms, ka Latvijai izdevies izvairīties no finanšu sektora "pelēkā saraksta".
