Iedzīvotāju skaits pērnā gada janvārī bija 2,42 miljoni, pēc tautas skaitīšanas datiem 2011.gada martā – 2,70 miljoni. Tādējādi pērn Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 20,5 tūkstošiem jeb par 1%. Tomēr tas ir mazāk nekā 32,2 tūkstoši jeb 1,6% iedzīvotāju skaita samazinājums 2011.gadā.
Pērn Latvijas iedzīvotāju skaits, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājies par 9,1 tūkstoti, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā – par 11,4 tūkstošiem.
Laikā no 2008. līdz 2011.gadam Latvijā bija vērojams dzimstības samazinājums, bet pērn - neliels pieaugums. Pērn piedzimuši par 1100 bērniem vairāk nekā gadu iepriekš.
Tāpat turpina pieaugt otro un trešo bērnu īpatsvars dzimušo kopskaitā.
Dzimstība pieauga visos reģionos, bet visvairāk Rīgas un Pierīgas reģionā – attiecīgi par 7,0% un 6,1%.
Mirstības rādītāji pēdējos gados ir mainījušies salīdzinoši maz. Pērn nomira 29 tūkstoši cilvēku. Visvairāk mirstība pieauga Latgalē – par 4%, bet nedaudz samazinājās Zemgalē un Kurzemē – attiecīgi par 3,7% un 0,2%.
Lai gan kopumā valstī dabiskais pieaugums bija negatīvs, divpadsmit novados – Ādažu, Babītes, Garkalnes, Ikšķiles, Kandavas, Krimuldas, Ķekavas, Mārupes, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Stopiņu novados – tas bija pozitīvs. Vislielākais dabiskais pieaugums pērn bijis Mārupes novadā, kur iedzīvotāju skaits dabiskā pieauguma dēļ palielinājies par 168 iedzīvotājiem.
Jaundzimušo mirstība pirmajā dzīves gadā kā viens no svarīgākajiem demogrāfisko situāciju raksturojošajiem rādītājiem Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā.
2011.gadā augstāka zīdaiņu mirstība bija tikai Rumānijā – 9,4 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem un Bulgārijā – 8,5. Latvijā šis rādītājs bija 6,6. Arī pērn Latvijā nomira 125 bērni, nesasnieguši gada vecumu (6,3 uz 1000 dzīvi dzimušajiem). Visaugstākais šis rādītājs bija Latgalē – desmit miruši zīdaiņi uz tūkstoš dzīvi dzimušajiem.
