Pērn ievērojami palielinātais kultūrkapitāla fonda budžets devis nozarei iespēju izdzīvot Covid-19 krīzē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz kultūras nozari, aizvadītajā gadā tika ievērojami palielināts Valsts kultūrkapitāla fonda budžets. Līdzās ikgadējiem 10 miljoniem tam ar valdības atbalstu klāt nāca vēl papildu sešarpus miljoni eiro, kas tika sadalīti septiņās jaunās mērķprogrammās. Kultūrkapitāla fonda darbiniekiem tas prasīja teju dubultu darba ieguldījumu, bet nozarei deva iespēju izdzīvot, kā arī daudzos gadījumos – radīt jaunus, daudzsološus projektus, kas pie skatītājiem nonāks, tiklīdz beigsies ārkārtas situācija.

Kultūrkapitāla fonda budžets devis nozarei iespēju izdzīvot
00:00 / 04:50
Lejuplādēt

Līdzās regulārajiem kultūrkapitāla fonda konkursiem un mērķprogrammām aizvadītajā gadā fondam bija jānoorganizē vēl septiņu papildu mērķprogrammu norise. Tām valdība piešķīra gandrīz otru fonda budžetu – sešus ar pusi miljonus eiro.

Daļu no programmām var dēvēt par glābšanas mehānismu. To vidū, piemēram, Radošo personu nodarbinātības programma, kas sniedza atbalstu aptuveni tūkstotim radošo personu, – tiem, kurus pandēmija skārusi visvairāk. 

Kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits skaidroja: ''Ja paskatās uz saņēmēju dinamiku, tad faktiski aptuveni ceturtā daļa no visiem piešķīrumiem ir aizgājuši tieši mūziķiem, kas ir arī saprotami, jo viņu situāciju ir ļoti dramatiski ietekmējusi pandēmija. Un ļoti dažāda žanra mūziķiem. Šeit nav stāsts tikai par akadēmisko mūziku, šeit ir stāsta arī par populāro mūziku, kantri mūziķiem un daudziem citiem."

Par glābšanas programmu var uzskatīt arī sniegto atbalstu aptuveni 180 dažādām kultūras institūcijām, kuru darbu Covid-19 situācija pilnībā apstādināja, to vidū koncertvietas, kultūras centri, fondi, biedrības, skaņu studijas.

Taču bija arī programmas, vērstas uz jaunradi un attīstību, piemēram, ''Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana'', kurā atbalstu saņēma 300 projektu.

''Tur bija kopā 1,8 miljoni eiro pieejami, un faktiski es domāju, ka ļoti daudzi kultūras produkti, kas parādīsies 2021. gadā, būs izveidoti, pateicoties tieši šai mērķprogrammai,” norādīja Ernštreits.

Ļoti interesantu radošu piedāvājumu, pateicoties šai programmai, sarunā ar Latvijas Radio raidījumu “Kultūras Rondo” prognozēja arī kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe: ''Es pieņemu, ka tur būs daudz ļoti labu lietu. Man jau vispār liekas, ka šādas  krīzes situācijas mākslā satura līmenī rada ļoti interesantas lietas. To mēs pēc tam redzēsim. Cilvēkiem iet grūti, bet kaut kas mainās domāšanā un rodas lietas, kas nekad nebūtu radušās ''miera'' laikā.”

Nākotnes kultūras piedāvājums atbalstīts visās kultūras jomās, visvairāk mūzikas un dejas mākslas nozarē, kur līdzekļi piešķirti teju 70 projektiem. Daļa no tiem jau īstenoti aizvadītā gada nogalē, bet lielāko daļu šīs programmas augļu ieraudzīsim tieši šogad, tiklīdz beigsies ārkārtas situācija.

Vairāk nekā 20 projekti atbalstīti mērķprogrammā ''Kultūras piedāvājums digitālajā vidē'', kuras mērķis ir palīdzēt attīstīt inovatīvus digitālus kultūras pakalpojumus, kas sabiedrībai būs pieejami bez maksas. 

To vidū, piemēram, ir Latvijas etnogrāfisko cimdu digitālā karte, kultūras centra RIXC veidotās imersīvās ekskursijas, kā arī Dailes teātra vēsturisko skaņu ierakstu digitalizācija:

Ernštreits atzīmēja: ''Šī, starp citu, ir viena no tām programmām, kas turpināsies arī 2021. gadā. Atbalsta mehānisma ietvaros pieejamais finansējums šai programmai bija 100 000 eiro, bet reālie pieteikumi tika saņemti par vairāk nekā miljonu eiro, kas parādīja, ka tā ir ārkārtīgi aktuāla lieta, un 2021. gadā šai mērķprogrammai, kas vēl turpinās, ir paredzēts dubultots finansējums – 200 000 eiro."

Šobrīd ir skaidri zināms, ka šogad papildu finansējums līdzās regulārajiem konkursiem kultūrkapitāla fondā būs divām mērķprogrammām – jau pieminētajai ''Kultūras piedāvājums digitālajā vidē'', kā arī kultūras specializēto mediju programmai, kam paredzēti 230 000 eiro.

''Kas ir tāda jauna, savā ziņā ar krīzi varbūt netieši saistīta mērķprogramma, kas tiek veidota, – lai drukātie un interneta formā izdotie specializētie kultūras mediji varētu darboties mierīgāk, lai tiem būtu skaidrāks skats nākotnē un nebūtu regulāri jāuztraucas par finansējuma saņemšanu,” sacīja Ernštreits.

Iespējams, ka arī šogad varētu turpināties Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju atbalsta programma un vēl kādas citas pērn izveidotās ar krīzi saistītās programmas, bet šobrīd par tām vēl nav pieņemti konkrēti lēmumi.

Ernštreits kā ļoti veiksmīgu vērtēja pērn aizsākto “Jaunrades veicināšanas stipendiju” mērķprogrammu, kas jau sevi pierādījušām radošām personām dod iespēju netraucēti nodoties radošam darbam, ik mēnesi saņemot stipendiju valsts vidējās algas apmērā.

Pērn stipendijas tika piešķirtas trijās nozarēs – literatūrā, mūzikā un vizuālajā mākslā, bet šogad to skaits ir dubultots un uz tām ir iespēja pretendēt visu mākslas nozaru pārstāvjiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti