„Tas ir process, kas ir sākuma stadijā. Veidojam augu kolekciju, kas paredzēta meža dārza veidošanai. Mūsu mērķis ir izveidot tādu kā bāzes vietu, kur cilvēki var atbraukt un apskatīties, aptaustīt, veidot darbnīcas, tāpēc arī esam uzņēmuši 6. permakultūras festivālu,'' stāsta Narvils un turpina par festivālu - notikšot vismaz desmit radošās darbnīcas. „Lai cilvēkiem būtu iespēja iepazīt permakultūru, to, kādi ir principi, ko šis saimniekošanas veids piedāvā.
Cilvēkiem varam parādīt, kāds ir dzīvesveids, maksimāli ekonomiski saimniekojot, vērojot dabu, dabas procesus, un kā to var gudri izmantot savā labā.”
Latvijas Permakultūras biedrības vadītājs, Latvijas Universitātes pētnieks Elgars Felcis, kurš pats saimnieko „Zadiņos” Vidzemes pusē, uzsver, ka šīs tikšanās reizes festivālos ir ne tikai dalīšanās pieredzē un mācīšanās praktiskās nodarbībās, tā ir vienlaikus reālu darbu izdarīšana kādā no norises vietām. Piemēram, šoreiz taps raķeškrāsns:
„Pieliekam savu roku šeit Māra saimniecībā, jo viņš šeit grib vest studentus. Tajā pašā laikā dalāmies ar kontaktiem un dalāmies pieredzē, lai būtu viens ar otru saziņā arī citos gada laikos.”
Permakultūras festivālā piedalās Sandis Behmanis no Skrundas novada, kurš ar ģimeni atgriezies uz dzīvi Latvijā no Lielbritānijas. Pirms diviem gadiem viņš sācis saimniekot nomaļākā vietā meža ielokā, kur nelielai saimniecībai vēl jārisina elektrības jautājums. Sandis īpašu uzmanību pievērsis veļasmašīnai, kuru var darbināt ar velosipēda pedāļiem. Tas ir pirmais, ko es taisīšu, uzsver Sandis:
„Es tādu jau sen biju redzējis. Nezināju, ka var veļu arī izskalot, tāpēc tā īpaši līdz šim nebiju iedziļinājies. Velosipēda ragu vietā varētu likt laptopu, bet meita grāmatu lasīt – pedālēt.”
Latvijas Permakultūras biedrības vadītājs Elgars Felcis uzsver, ka festivāls ir piemērs pašorganizēšanās darbam.
„Tiem interesentiem, kuri mēģina rīkoties un domāt savādāk, nekā ierasts gan industriālā lauksaimniecībā, gan dzīves pieejā. Permakultūras biedrība ir praktiska orientēta vides organizācija,” norāda Felcis.
„Līgotu” mājas saimniekam Mārim Narvilam savulaik nācies domāt, ko darīt tikai dažu hektāru mantotajā īpašumā. Pieredze augkopībā ļauj daudz plašāk skatīties uz šiem jautājumiem un pētīt procesus.
„Runājot kaut vai par sadaļu meža dārzs. Produktīvs meža dārzs (aptuveni 6 gadus vecs) viena hektāra platībā var pabarot 20 - 25 cilvēkus ar daudzveidīgu uzturu – ir ogas, rieksti utt. Savukārt lauksaimniecība pasaules mērogā ar vienu hektāru var pabarot tikai 1,7 cilvēkus, tas man pašam bija ne tas patīkamākais pārsteigums. Monokultūras stādījumos augi konkurē par gaismu, barības vielām, rodas kaitēkļi un slimības. Tikmēr meža dārzā slimības un kaitēkļi atkāpjas, augi spēj sadarboties, nav kaitēkļu, tā ir putniem draudzīgāks utt. Kaut arī mākslīgi veidota ekosistēma, tā ar laiku spēj kļūt pašpietiekama,” klāsta Narvils.
Permakultūras biedrībā Latvijā šobrīd ir iesaistījušies ap 120 cilvēku, taču interesentu loks, kuri sākuši izmantot kādu no permakultūras principiem, ir daudz plašāks.
Pirmo reizi permakultūras festivāls norisinās Kurzemē. Interesenti vēl var pieteikties un doties uz Gramzdu šodien un rīt, atliek tikai ielūkoties biedrības mājaslapā vai sociālajos tīklos.
