SPKC speciālists skaidroja, ka pie tagadējā lielā saslimušo skaita epidemiologiem ir arvien grūtāk pārbaudīt infekcijas perēkļus un infekcijas izplatīšanos. Katrs saslimšanas gadījums izraisa citus saslimšanas gadījumus. Pozitīvo testu īpatsvars pret testētajiem rāda, ka katrs desmitais no pārbaudītajiem uzrādījis vīrusa klātbūtni, un šāda statistika ir labvēlīga tālākai vīrusa izplatībai.
Perevoščikovs minēja, ka iknedēļas mobilitātes dati liecina, ka cilvēku kustība nemazinās un ir jādomā, kā to mazināt. Lai samazinātu iespēju nodot vīrusu citiem, jau nākamnedēļ epidemiologi varētu rosināt pastiprināt pārvietošanās ierobežojumus.
“Jāsamazina iespējas nodot vīrusu viens otram. Nevaram palaist slimību pašplūsmā,” norādīja Perevoščikovs.
Līdzīgu viedokli trešdien LTV raidījumā "Rīta panorāma" pauda premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). “Sabiedrībai jābūt gatavai – ja situācija nemainīsies, būsim spiesti noteikt plašākus pārvietošanās ierobežojumus,” sacīja premjers.
Epidemiologs skaidroja, ka vīrusa izplatības mazināšanai var palīdzēt valdības noteiktie ierobežojošie pasākumi un cilvēku līdzdalība, taču šī ir dinamiska lieta. Jo lielāka cilvēku līdzdalība, jo mazāki ierobežojošie pasākumi.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, bet 17. decembrī valdība apstiprināja papildu ierobežojumus rīkojumā Covid-19 izplatības mazināšanai, aicinot cilvēkus svētkos ievērot klusuma periodu. Tostarp noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai. Ierobežoti arī klātienes pakalpojumi, kā arī par vienu nedēļu pagarināts skolēnu Ziemassvētku brīvlaiks.
