Panorāma

K.Lipmans par «Liepājas metalurgu»

Panorāma

Jau otro reizi atliek lēmumu par D.Čalovska izdošanu

Peresa vizītes centrā: smagā vēsture

Peresa vizītes centrā - smagā vēsture

Politikas vērotāji ir vienisprātis, ka aiz slēgtām durvīm ebreju īpašumu restitūcijas jautājums noteikti izskanējis, jo tā ir daļa no kopējās Izraēlas politikas. Vēsturiskie jautājumi ap vizīti radījuši arī skandalozu auru saistībā ar publikācijām Izraēlas medijos. Vēl Šimona Peresa vizīte tiek saistīta arī ar kopējām Izraēlas interesēm Eiropas Savienībā (ES) un ekonomiskās sadarbības veicināšanu, kas gan ir otrajā plānā.

Ebreju īpašumu restitūcijas jautājums ir daļa no pragmatiskajiem jautājumiem, kurus Izraēlas prezidents, pēc ekspertu domām, ieradies risināt Latvijā. Taču tas nav mūsu valstij unikāls problēmjautājums, jo ebreju kopiena to aktualizējusi lielākajā daļā Otrā pasaules kara skartajās teritorijās. Turklāt faktiski gandrīz nekur tas nav līdz galam atrisināts, ar vienu izņēmumu – Lietuvu.

„Šis jautājums būs viens no centrālajiem, varbūt ne publiski deklarēts vai iznests uz āru, bet nenoliedzami tas tiks aplūkots, jo ebreju īpašumu jautājums ir dienas kārtībā jau vairākus gadus un kopumā ebreju kopiena par šiem jautājumiem iestājas gan globāli, gan arī šeit Latvijā,” saka ārpolitikas eksperts Andris Sprūds. „Un ne velti jāatceras, ka šī vizīte uz Latviju prezidentam Šimonam Peresam ir kopā ar vizīti uz Lietuvu, un Lietuva tiek uzskatīta zināmā veidā kā labais piemērs.”

Viesošanās Latvijā un Lietuvā Izraēlas prezidentam, visticamāk, nozīmē arī attiecību stiprināšanu ar ES kopumā, jo vizītes Baltijā notiek laikā, kad Lietuva ir prezidējošā ES valsts. „Jāatceras, ka Latvija ir maza valsts, bet arī viena no ES dalībvalstīm un līdz ar to ir arī tā, kas daļēji lemj par kaut kādiem lēmumiem. Un šīs attiecības, var pat dažkārt teikt, ka ir labais policists, tā ir ASV priekš Izraēlas, un varbūt nedaudz sliktāks policists - tā ir ES, kas tomēr ir bijusi par vairākām lietām kritiskāka,” atgādina Sprūds.

Tomēr tieši vēsturei ir centrālā loma. Turklāt šoreiz zināma skandāla dēļ tā iztirzāta samērā pretrunīgā gaisotnē. Izraēlas medijos vairākkārt pārpublicēta ziņa par it kā negribīgo Latvijas prezidentu, kurš tikai Izraēlas spiediena rezultātā piekritis piedalīties atceres ceremonijā Rumbulā, jo it kā neesot vēlējies uzņemties atbildību par latviešu kolaboracionistu pastrādāto. Šo publikāciju saturu Latvijas puse sauc par nepatiesu, bet Izraēlas vēstnieci Hagita Ben-Jākova par šādas informācijas publicēšanu izteikusi nožēlu. „Priekš kaut kādas Izraēlas publikas Latvija, Baltija, visa Austrumeiropa ir kaut kāda nosacīti aizdomīga teritorija saistībā ar vēstures notikumiem, kas, savukārt refleksējas uz šodienu,” saka žurnālists Māris Zanders.

Lai gan pats prezidents Peress vairākas reizes akcentējis, ka vizītei ir arī nozīmīga ekonomiskās sadarbības komponente starp abām valstīm, tā ir otrajā plānā aiz sarežģītajiem vēstures līkločiem. Un, visticamāk, objektīvu iemeslu dēļ. „Tās runas jau ir sen. Mēs redzam, ka nekas tur uz priekšu nevirzās. Tas nav pārmetums nedz Latvijai, nedz Izraēlai, acīmredzot vienkārši to saskarsmes punktu nav tik daudz. Līdz ar to tā ir, ka nekas citas mums diemžēl pagaidām neatliek šo divu valstu attiecībās kā mīņāties pie vēsturiskiem jautājumiem, visticamākais, bez jebkāda rezultāta,” attiecības raksturo Zanders.

Tiek uzskatīts, ka vizītes laikā Izraēlas prezidents varētu interesēties arī par iespējamo dubultpilsonības piešķiršanu Izraēlas pilsoņiem saistībā ar gaidāmajām likumdošanas izmaiņām Latvijā šajā jomā, tomēr arī šajā jautājumā Latvija diez vai būtu gatava mainīt līdzšinējo pozīciju un ietvert dubultpilsonībai pieļaujamo valstu sarakstā arī Izraēlu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti