Pensionāri, kuri jau būtiski cieta iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā, uzskata, ka šoreiz valstij būtu jāizvairās iespējamo budžeta konsolidāciju īstenot uz pensionāru rēķina – šādi viedokļi vairākkārt izskanēja pirmdien notikušajā Pensionāru federācijas kongresā.
Tiesa, kā norādījis organizācijas vadītājs Andris Siliņš, kurš otrdien tika pārvēlēts savā amatā, pensionāru tālākā rīcība būs atkarīga no valdības lēmuma par izmaiņām pensiju indeksācijas sistēmā. Pensionāru federācija par nozīmīgāko jautājumu šajos grozījumos uzskata principu, kas liegtu piemērot negatīvu indeksācijas koeficientu pensijām. „Tas ir priekšlikums, ka pat krīzes gadījumos koeficienti nedrīkst būt zemāki par 1,0 – respektīvi, dramatiski nesamazina pensiju, kā 2011.gadā. Togad pensionējušies cilvēki zaudēja 21% no savas iespējamās pensiju, un tas ir absolūti nepamatoti, nepareizi un kļūdaini un jāmaina, jo ātrāk, jo labāk,” sacīja Siliņš.
Tiesa, Pensionāru federācija jau šobrīd ar bažām vērtē otrdien valdībā izskatāmo likuma grozījumu perspektīvas, tāpēc ir gatava arī iespējamajām protesta akcijām, apstiprināja Andris Siliņš. „(..) Protams, ka, prognozējot, ka lēmums varētu būt negatīvs, mēs pieļaujam šādas akcijas rīkot, un tas būs viens no jaunās valdes nosacījumiem,” pauda Siliņš.
Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) pagaidām neuzņemas prognozēt, kāds varētu būt pensiju likuma grozījumu tālākais princips un atzīst, ka jau šobrīd priekšlikums ir izraisījis Finanšu ministrijas (FM) iebildumus. „Tas prasa 30 miljonus no speciālā budžeta un tas uzdod jautājumu, kā, konsolidējot budžetu, mēs to varam izdarīt (..),” sacīja Augulis.
Tikmēr pensionāri uzskata, ka politiķi jau šobrīd nav rīkojušies pietiekami labi un ātri.
„To vien dzird - nav naudas, nav naudas, nav naudas. protams, ka nebūs, jo taču vajag algas visādām padomēm un valdēm. Tāpat vajag algas visādiem izdomātiem amatiem eksministriem un ekspremjeriem. Bet, kad vajag vecīšiem, kas savā laikā sarūpēja visu to ko „noprihvatizēja” - tad nav un nebūs!” dusmojas pensionārs Kārlis Sergejevs.
„Kur paliek progresīvais nodoklis, ko sola katra partija vēlēšanu sākumā? Kur tas ir palicis? Aizmirsās? Kur paliek nodoklis uz dividendēm? Kur paaugstināts nodoklis luksus mašīnām? Un tā var stāstīt uz priekšu daudz. Bet mums nevar pacelt neapliekamo minimumu mūsu nopelnītajai pensijai līdz minimālajai algai. Nu, klausieties, kas tas ir?” retoriski vaicāja vēl kāds pensionārs.
Labklājības ministrija (LM) piedāvā šīs pensijas pārrēķināt negatīvo indeksu aizstāt ar skaitli viens. Tāpat paredzēts sakārtot pensiju indeksāciju un ieviest citas izmaiņas.
Tomēr Finanšu ministrija (FM) minētos grozījumus varētu nobremzēt, jo nākamgad vien tām vajag 34 miljonus eiro. Tāpēc pensionāri uzsver, ka šoreiz rīkos nevis protesta akcijas, bet gan atbalsta akcijas Labklājības ministrijas priekšlikumiem. Sākumā tā būs parakstu vākšana, bet, ja nekas nemainīsies, varētu notikt jau skaļākas akcijas.
FM uzsver, ka jautājums ap pensiju indeksāciju skar valsts budžetu. „FM ir vērsusi labklājības ministra uzmanību uz to, ka principā jautājumi., kas skar budžetu ir jāskatās reizē ar valsts budžeta diskusiju,” norāda FM valsts sekretāre Baiba Bāne. „Tas nozīmē, ka augustā, kad sāk vērtēt valsts makroekonomiskās prognozes, tad arī būtu jābūt šai diskusijai, kādus likumprojektus un kādus papildu pasākumus attiecīgajās nozaru ministrijās ministru kabinets atbalsta,” skaidro Bāne.
LM izstrādātie grozījumi paredz vairākas izmaiņas - ar 2015.gada 1.jūliju rosinātas izmaiņas pensiju indeksācijā, turpmāk indeksācijā piemērojot 50% no vidējā iemaksu algas pieauguma pašlaik esošo 25% vietā; tāpat plānots mainīt arī invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību un novērst iespēju, ka pensijas ekonomiskās krīzes laikā varētu tikt indeksētas ar negatīvu indeksu.
