Pensionāri pārmet politiķiem doto solījumu nepildīšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Rīgā svētdien, 25.novembrī, aizvadīta Pensionāru sapulce, kurā pulcējās vairāki simti pensionāru, lai no Saeimas frakciju pārstāvjiem sagaidītu atbildes uz tiem jautājumiem, kas pensionārus satrauc visvairāk. Tomēr no aicinātajām septiņām partijām, ieradās tikai trīs. Pensionāri veltīja daudz pārmetumu gan tām partijām, kuras neieradās, gan arī valdībai un citiem deputātiem. Pensionārus visvairāk neapmierina tieši solījumi. Valdības mainās, deputāti nāk un iet, solījumi tiek izteikti, bet izmaiņu nav, uzskata pensionāri.

Pensionāri pārmet politiķiem doto solījumu nepildīšanu
00:00 / 03:07
Lejuplādēt
Rīgas sporta manēžā svētdien pulcējās vairāki simti pensionāru, lai no nupat ievēlēto partiju pārstāvjiem sagaidītu atbildes uz dažādiem jautājumiem, kuri būtu šim Saeimas sasaukumam jārisina, stāsta Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītāja vietniece Dzintra Žilde. Pensionārus satrauc gan pensijas, gan veselības jautājumi un vēl daudzas citas lietas.

 

"Par pensionāru iztikas groza izstrādāšanu, gan vienādu bāzes kritēriju noteikšanu likumdošanā sociālās palīdzības saņemšanai maznodrošinātajiem.  Nu jautājumi ir tik minimāli šobrīd uzstādīti, bet viņi ir tik ļoti nepieciešami," uzskata Žilde.

Lai gan uzaicinājumu uz Pensionāru sapulci federācija nosūtīja visām septiņām Saeimā ievēlētajām partijām, ierādās tikai trīs – "Attīstībai/Par", "Saskaņa" un Nacionālās apvienības pārstāvis. Kā stāsta Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), kurš ir arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs, daļu no pensionāru lūgumiem Saeimai vajadzētu spēt īstenot.

"Strādāsim vairākos virzienos. Gan uzlabojot šo sociālo dzīvi, gan veselības aprūpi pensionāriem, skatīsimies, ko mēs varam izdarīt pensijas neapliekamā minimuma jomā, tā kā jautājumi būs ļoti, ļoti daudz," skaidroja Skride.

Bet Ilze Indriksone (Nacionālās apvienība) uzskata, ka aptuveni pusi no pensionāru federācijas 13 problēmjautājumiem būtu iespējams atrisināt.

"Manuprāt, visvairāk jādomā tieši par to nevienlīdzības mazināšanu, lai nebūtu tā, ka kādam ir 70 eiro [pensija], bet kādam ir padsmit tūkstoši. Jo tas mazaizsargātais pensionārs būtu tas, par kuru visvairāk būtu jādomā," uzskata Indriksone.

Uzrunātie pensionāri gan šādiem solījumiem vairs netic. Viņi norāda, ka solījumi ir tas, ko dara visi deputāti, bet reālus, taustāmus ieguvumus, liela daļa pensionāru neizjūt tik un tā.

"Pasakiet, kura Saeima nav solījusi? Un kura partija nav solījusi? Bet kur tad tie solījumi galu galā paliek? Viņi kaut kur aizmirstās, izšķib. Es nezinu, ticība maza, vispār ļoti maza ticība. Tāpēc arī to vēlētāju bija tik maz, jo vairs netic, velētāji vairs netic," stāstīja pensionāre Aija Kvēpiņa.

Bet Gulbenes novada un pilsētas pensionāru biedrības vadītājs Aivars Circens pārmetumus velta partijām, kuras neieradās. Viņaprāt, tās ir tās partijas, kuru solījumi vispār nav izpildāmi.

"Šodien es gribēju dzirdēt tik tiešām kaut ko racionālu. Bet nedzirdēju, jo tieši šie solītāji, kas tik tiešām norāda, ka šīs ziņas, šie solījumi, ir uzskatāmi par viltus ziņām, jo tieši šie solītāji neviens neieradās. Kas liecina, ka viņiem pat nav ko teikt," uzskata Circens.

Pensionāri norāda, ka pirmais, kas būtu jārisina, ir minimālās pensijas jautājums. Jo šobrīd pensiju indeksācija nozīmē, ka jebkurā gadījumā lielākais ieguvums ir tam, kam jau tagad ir lielāka pensija. Šobrīd pensionāram, kurš saņem mazo pensiju, nereti ir jāizvēlas starp zāļu vai pārtikas iegādi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti