16.martā Rīgā pieteiktas jau piecas dažādas akcijas gan leģionāru atbalstam, gan nosodījumam. Drošības policija joprojām atturas komentēt to, kādu ietekmi uz šīm akcijām varētu atstāt Ukrainas notikumi. Tajā pašā laikā atzīst, ka internetā pieaug dažādu radikālu viedokļu izplatīšana par Ukrainas notikumiem.
16.martā pie Brīvības pieminekļa atkal ieradīsies tā dēvētie antifašisti, gatavi Krievijas televīziju skatītājiem skaļi paziņot, ka Rīgas ielās maršējot nacisti. Arī leģionāri ikgadējo pasākumu neplāno atcelt.
„To atcelt nav iespējams. Ir mēģināts dažādi. Gadiem ejot uz priekšu ir domāts, kā šo dienu padarīt mierīgāku, bet atcelta viņa nav. Ja neies veselais saprāts, tad tur būs neprāts un šīs takas ir iestaigātas – viņas diemžēl neaizaugs,” sacīja biedrības “Daugavas vanagi” pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš (Nacionālā apvienība).
„Es vairākas reizes esmu piedāvājis „Daugavas vanagiem”, ka es pat palīdzēšu organizēt kritušo karavīru piemiņu pie kapiem, pie memoriāliem, nevis slavināt 'Waffen-SS" leģionu Rīgas centrā. Bet vienmēr atrodas tādi spēki, kuriem tas ir nepieciešams,” pauž Josifs Korens, “Pasaule bez nacisma” vadītājs Latvijā.
Šogad 16.marts iekrīt svētdienā, un Ukrainas kontekstā sagaidāms, ka pasākumi būs apmeklētāki nekā citas reizes. Valsts policija gan apliecina, ka paspēs visam sagatavoties, savukārt Rīgas dome sola, ka paralēli vienā laikā un vietā notiekošos pasākumus ierobežos.
Savukārt jau pēc divām dienām notiks akcija, kas pulcēs krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus. Organizācija „Nepilsoņu kongress” iecerējusi protestēt pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pret plāniem palielināt latviešu valodas īpatsvaru krievvalodīgajās skolās. Rīkotāji no saviem plāniem atkāpties negrasās. „Mēs nespēlējam nekādas ģeopolitiskas spēles! Mums ir mūsu intereses, ko mēs gribam aizstāvēt, un, ja mēs neaizstāvēsim viņas tagad, mums IZM jau neapturēs savu reformu. Varbūt, ja ministrija pasaka – labi, tas ir ļoti jūtīgs jautājums, mēs pagaidām neko nedarām, tad arī mēs nerīkojam piketu. Bet tā nevar, ka mēs vienpusēji atsakāmies no savām prasībām un dodam visas iespējas darboties ministrijai, tā demokrātiskā sabiedrībā nenotiek,” saka organizācijas priekšsēdētāja Elizabete Krivcova ("Saskaņas centrs").
Vienīgā tuvākajā laikā iecerētā protesta akcija, kas patiešām varētu tikt atcelta, ir Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) iecerētie protesti. „Es ļoti labi saprotu to, ka marta mēnesis ir arī citu aktivitāšu mēnesis un mūsu pasākums ir sakritis ar šo laiku tieši. Bet tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka tika pieņemts lēmums par [elektroenerģijas] brīvā tirgus ieviešanu jau no 1.aprīļa. Faktiski jau nekādas atkāpšanās iespējas mūsu rīcībā nebija. Es domāju, ka valdes locekļi saprātīgi pieies šī jautājuma lemšanai,” skaidro LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš.
Pensionāru federācijai lēmums par piketa atcelšanu gan būtu jāpieņem domes sēdē – uz to solījusi ierasties arī premjerministre Laimdota Straujuma.
