Pirms runāt par niecīgajām pensijām, grūto dzīvi un prasībām politiķiem, pensionāri uzdzied.
„Man iet diezgan švaki. Kamēr visu nomaksā, vēl vajag zālēm. Nekas nepaliek. Man ir 156 lati. Un tā nav liela pensija. Viss veikalos paliek dārgāks. Piens dārgāks, maizīte. Viss iet uz augšu,” saka Rojas novada pensionāre Anita Rasponova.
Līdzīgs stāsts gandrīz katram no vairāk nekā 1000 cilvēkiem, kas sapulcējušies Strēlnieku laukumā. Sapulci rīko vairāki desmiti senionāru organizāciju. Šoreiz daudz ļaužu no reģioniem. No Liepājas novada vien atbraukuši 47 pārstāvji. Sapulce brīvdienā sarīkota tādēļ, ka sestdienās pašvaldības var iedot pensionāriem transportu braucienam uz Rīgu. Darbdienās autobusi vadā skolēnus uz skolu.
„Ar tām pensijām, kas ir mums, lai padzīvo Saeimas lēmēji vienu mēnesi, tad viņi zinās, cik tālu var noiet. Un arī zāles mums ir ārkārtīgi dārgas,” atzīst Liepājas pensionāru pārstāve Trīnīte Vija.
Pensionāri pieprasa četras lietas. Pensijas nedrīkst būt mazākas par iztikas minimumu. Veikt pensiju pilnu indeksāciju arī par tiem gadiem, kad tā bija iesaldēta. Pensionāri prasa piemaksas par darbu līdz 1996.jam gadam. Izveidot pensionāru veselības apdrošināšanas sistēmu.
Pensionāru prasības atbalsta arodbiedrību savienība, kas apvieno vairākus desmitus tūkstošus strādājošo.
Mēs nevaram tā kā valdība - paņemt jūs, aizvest uz mežu, izmest ārā, atnākt atpakaļ un pateikt: Nē, tā nav musu problēma. Jo mēs zinām, paies gadi un mēs būsim jūsu rindās un būs tās pašas problēmas, kas šodien,” - tā Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Valdības un Saeimas pārstāvjus pensionāri uz sapulci neaicināja. Labklājības ministri, kam pietika drosmes atnākt, seniori izsvilpa un viņai ilgāku laiku neļāva teikt runu.
„Es apzinos, ka mani šeit nesagaida komplimenti... bet es stāvu... stāvu jūsu priekšā, lai apliecinātu cieņu jums... par jūsu darbu,” labklājības ministre Ilze Vinķele mēģināja teikt runu. „Nākamgad es ceru uz pieredzi un jūsu viedumu... ka jūs būsiet gana prasīgi, ka ieklausīsieties solījumus un spēsiet atšķirot graudus no pelavām ... esmu pārliecinātai, ka esat gana prasīgi... lai nenostatītu jūs pret bērniem un skolotājiem... Paldies, ka ļāvāt uzrunāt.”
Ministres solījumiem klātesošie nenoticēja.
Par lietas būtību nedzirdēju neko. Kā uzlabos pensionāru stāvokli, kā neuzlabos, vai kas mainīsies. Neko nedzirdēju,” dusmojas pensionārs no Rīgas Augusts Radovskis.
„Man ir viens priekšlikums viņai. Lai viņa man atdod trešo daļu no algas, un es viņai atdošu visu savu pensiju. Jo es 32 gados vienā vietā esmu nopelnijusi tikai 140 latu pensiju,” stāsta pensionāre no Iķšķiles Ināra Maurere.
Sapulces rezolūcija ar pensionāru prasībām tiks iesniegta Saeimai un valdībai. 23.septembrī notiks Latvijas Pensionāru federācijas domes sēde, kur domās, kā rīkoties tālāk, ja valdība prasīto nepildīs. Seniori neizslēdz iespēju rīkot arī cita veida protesta akcijas.
