Vispirms par negodīgām amatpersonām. Tur ir ieceres, ko atbalstītu kontrolējošās institūcijas - Valsts Ieņēmumu dienests (VID), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Valsts kontrole vai Ģenerālprokuratūra. Tās īstenot varētu tikai caur Saeimu. Taču vispirms jau Saeima pat nav centusies izteikt savus priekšlikumus.
Bet, ja būtu jābalso, provizoriska aptauja rāda - par normu, ka aizdomās kritušai amatpersonai pašai jāpierāda savu īpašumu legāla izcelsme, balsotu tikai 23 deputāti. Tikpat arī par to, ka amatpersonai mēneša laikā jāziņo par būtiskām mantiskā stāvokļa izmaiņām. Ieviest Latvijā vispārējo mantiskā stāvokļa deklarēšanu piekristu tikai 30. Arī mazākums – 40 - būtu par deklarāciju iesniedzēju loka paplašināšanu. Un tikpat arī par to, ka augsta korupcijas riska amatpersonai nedrīkst būt nepārbaudāmu ienākumu. Ka jāierobežo skaidras naudas glabāšana amatpersonām, piekristu 44.
Sanāk, ka drošu atbalstu varētu saņemt priekšlikums atvieglot iespējas atlaist no darba ierēdņus – 78 deputāti varētu būt par, bet visvairāk – 98 balsis saņemtu iecere beidzot likumā noteikt, ka jāpārbauda, vai amatpersonu iesniegtie dati par mantisko stāvokli vispār atbilst patiesībai.
Te risinājums pagaidām ir tikai kompromisa aizmetnis, ka daļēji to varētu darīt KNAB un daļēji VID. Vai Saeimai beidzot nevajadzētu iejaukties? Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”) paskaidroja, ka šobrīd notiek uz reālu rezultātu vērsta cieša diskusija starp VID un KNAB. "Un es domāju, ka beigu beigās šis stāsts noslēgsies," sacīja Loskutovs.
Vaicāts, vai nevajadzētu viņus kaut kā pastimulēt, Loskutovs nepieciešamību steigties nesaskata. "Domāju, ka vēl šogad mēs paspēsim..ne šogad, bet šīs sesijas ietvaros saņemt informāciju, cik tālu viņi pavirzījušies. Ja redzēsim, ka viņi nespēj vienoties savā starpā, nu, tad acīmredzot, deputātiem būs jāpārņem iniciatīva," sprieda amatpersona.
Esam arī pētījuši nodokļu krāpniecības shēmas, kur lielos zaudētājos paliek valsts un pašvaldību kases. Piemērs – dzīvojamās mājas papīros uzrāda kā muzeju, kūti vai bibliotēku. Par to ir mazāks nekustamā īpašuma nodoklis. Te vēl turpinās skaidrošanās ar Zemes dienestu.
Cits piemērs - Jūrmalā daudzu skaistu māju īpašnieki nemaksā nodokļus, jo mājas vienkārši nav nodevuši ekspluatācijā. Te gan ir progress, jo Jūrmalas dome nolēmusi – ja ēka nebūs nodota, turpmāk īpašnieki nevarēs saņemt nodokļu atvieglojumus.
Vēl piemērs – luksusa klases auto pirkšana bez nodokļiem. Tur risinājums iestrēdzis starp VID un Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD). Bet atbildīgie ministri – satiksmes (Uldis Augulis) un finanšu (Dana Reizniece–Ozola) pagaidām neiejaucas. Kaut gan ir no vienas partijas un droši vien spētu vienoties, ja vien gribētu.
Tomēr valdības darba kārtībā ir dažas iniciatīvas par uzlabojumiem, pārmaiņas gaidāmas arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmā. Pelēkās zonas rubrikā jau runājām par to, ka nodokļu krāpniecības shēmās pazūd miljoni. Un nu valdības dienaskārtībā ir nonākušas izmaiņas likumos, kam vismaz daļēji to vajadzētu risināt
Vācot informāciju noskaidrojām, ka nodokļu krāpniecības shēmās valsts budžetam garām iet simti miljonu eiro. Veids, kā ar to cīnieties, nav jāizgudro no jauna. Pieredze gan citās valstīs, gan arī Latvijā apliecina, ka krāpniecība ir teju neiespējama ar tām precēm un pakalpojumiem, kurām piemērots reversais pievienotās vērtības nodoklis jeb sistēma, ka šo nodokli maksā tikai gala patērētājs. Un to kā efektīvāko vērtēja arī nodokļu eksperti.
“Sorainen” partneris, eksperts nodokļu jautājumos Jānis Taukčs uzsvēra, ka ir atsevišķs PVN direktīvas pants ar jomām, kurās to drīkst ieviest bez iepriekšējas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. "Un to, manuprāt, Latvijai būtu nekavējoties jādara. Bezmaz vai tā "copy-paste" ieliekot šajās industrijā ar steigu," viņš uzsvēra.
Latvijā uz to gan joprojām raugās piesardzīgi. Tomēr, atsaucoties uzņēmēju aicinājumam, reverso PVN jau šogad ieviesīs graudiem. Tuvākajā laikā šo jautājumu skatīs Ministru kabinetā, šonedēļ informēja Finanšu ministrijā. Turklāt saskaņošanai iesniegts arī likumprojekts grozījumiem PVN likumā, kas paredz citus risinājumus. Piemēram tiks noteikts, ka jaunreģistrētiem PVN maksātājiem taksācijas periods ir viens mēnesis, bet citiem tas būs trīs mēneši. Līdz šim tas varēja būt gan vienu, gan trīs un sešus mēnešus ilgs, un atšķirīgo termiņu dēļ laicīgi noķert fiktīvos darījumus bija teju nespējami. Tas gan sarežģīs grāmatvedību uzņēmējiem, tādēļ par to vēl paredzamas diskusijas. VID ģenerāldirektore Ināra Pēteresone gan atzīst, ka ir kāds viņas ieskatā būtiskās jautājums – summa, par kuru jāatšifrē darījumi.
"Vismaz ministrija mūs atbalsta, mēs vienīgi neesam vienojušies par slieksni – par to, kad atšifrē darījums – šobrīd ir 1400 eiro. Igauņiem ir 1000. Un tā tendence pieaug, ka ir tieši šie mazie darījumi. Un tad, kad mēs sākam skatīties konkrēto uzņēmēju, mēs redzam, ka šie neatšifrētie darījumi arī rada izvairīšanos no nodokļu nomaksas," teica Pētersone.
Prognozes gan liecina, ka saskaņošanas process nebūs ātrs. Taču kamēr par jautājumiem, kā apgrūtināt krāpnieku darbību, diskusijas vismaz pārtop arī konkrētos priekšlikumos, izskatās, ka daudz grūtāk varētu iet ar risinājumu meklēšanu maigajai sodu politikai par nodokļu nemaksāšanu. Jau stāstījām, ka krimināllietās, kurās konstatēts pat miljonos mērāms kaitējums valsts budžetam, notiesātie tiek cari ar piespiedu darbu vai naudas sodiem. Taču daudzo iesaistīto pušu vienprātības trūkums, kādas pārmaiņas un vai vispār tādas vajadzīgas, pagaidām diskusijas ievedušas strupceļā.
Un vēl – esam arī salīdzinājuši Latvijas un Igaunijas ieņēmumu dienestus. Latvijas VID strādā 4000, Igaunijā - tikai 1400 darbinieku. Toties igauņi nodokļos spēj iekasēt 33% pret iekšzemes kopproduktu, kamēr mūsējie tikai 29%. Vidējā alga Igaunijas VID gan krietni lielāka. Mums 968 eiro, igauņiem 1300. Arī mūsu VID tagad saka, ka samazinās darbinieku skaitu, atstās kvalificētākos un palielinās tiem algas.
