Ir karstas dienas vidus, un cilvēki izmanto iespēju atveldzēties kādas ūdenstilpes tuvumā. Taču nereti pārgalvība un vēlme pierādīt kaut ko sev un apkārtējiem, var izraisīt neatgriezeniskas sekas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki no ūdenstilpēm šogad ir izcēluši 52 bojāgājušos. Gandrīz puse no tiem ir oficiālās peldsezonas laikā jeb no maija vidus. Lai noskaidrotu, kā cilvēki jūtas ūdenī, Latvijas Radio devās uz Ķīpsalas pludmali.
Pludmalē uzrunātā Linda saka: "Parasti, ja tu nejūties drošs, tad neej ūdenī vispār. Es protu peldēt, jā. Es neeju tur, kur pāri galvai, es tik droši nejūtos." Tikmēr Oļegs stāsta: "Peldēt es protu. Tikai šeit nepeldos tāpēc, ka ūdens šķiet par aukstu. Ūdenī es jūtos pārliecināts. Jebkurā gadījumā galvenais ir tālu neaizpeldēt.”
Atpūtnieki atzīst, ka drošību paaugstina ierobežojošās bojas un pašvaldības policijas glābēji.
"Tas ir liels pluss, jo īpaši, kad esi ar bērniem. Pirms nedēļas manam bērnam aizpeldēja peldriņķis. Vienkāršs peldriņķis! Neslīkst jau cilvēks, bet glābēji ātri noreaģēja – atbrauca ar laivu un atdeva mums to peldriņķi. Teica, lai esam uzmanīgāki. Es ūdeni eju, bet ļoti uzmanīgi, jo neprotu peldēt," vērtē Inesa.
Ēriks spriež: "Nevajag tālu līst. Bojas ir. Policija dežūrē. Viss labi. Viņi visu laiku braukā apkārt, apskata, vai ir dzērāji vai nav, vai nav kāds aizsnaudies."
Pirms doties ūdenī, svarīgi ir pārliecināties, vai peldvieta ir atbilstoši piemērota. Tā norāda peldēšanas treneris Gustavs Zālītis, piebilstot, ka jāpārbauda, vai nav kādu šķēršļu, kas apdraud atrašanos ūdenī.
"Tie varētu būt nestabila pamatne, duļķaina vai dūņaina, vai kaut kādi būvgruži vai kādas atliekas no tiltiem, dambjiem vai kaut kas tamlīdzīgs. Un lai ūdens kvalitāte ir atbilstoša. Mēs saprotam ne tikai to, ka tur ir tīrs un nesmird pēc urīna, bet arī, ka tur nav zilaļģes vai kāda cita veida augi, kas ir saziedējuši, var izraisīt alerģiju vai kaut kādus pampumus vai nepatīkamas sajūtas.”
Zālītis uzskata, ka cilvēki vēl joprojām nenovērtē riskus, kas ir ūdens tuvumā, tāpēc noslīkušo skaits ir liels. Turklāt cilvēki uzskata, ka peldēt speciāli nav jāmācās.
"Peldēšana – latvietis uzskata, ka tā ir dabas dota un ka tā nav jāapgūst, bet statistika diemžēl uzrāda, ka mēs Eiropā esam atpalicēji šajā ziņā, ka mums šīs peldētprasmes ir zemā līmenī."
Līdzīgās domās ir arī Ķīpsalas inspektors glābējs Jānis Jansens, kurš norāda, ka labu peldētāju ir ļoti maz. Viņš uzskata, ka problēma ir cilvēku pārgalvībā. Redzot, ka ūdenī kāds uzvedas pārdroši un mēģina aizpeldēt aiz bojām, glābēji, izmantojot skaļruni, personu brīdina un skaidro, ka tas apdraud viņa dzīvību.
Savukārt treneris Zālītis uzskata, ka tā ir kompleksa problēma. Lai samazinātu ūdenī bojāgājušo skaitu, vajadzētu vairāk veidot informatīvo kampaņu un aktīvāk apmācīt peldēšanas skolotājus. Problēmu rada arī peldbaseinu pieejamība. Zālītis uzskata, ka par lielo noslīkušo skaitu ir atbildīga visa sabiedrība.
"Būtu ļoti viegli atrast vienu vainīgo, vienu ierēdni, kurš nedara savu darbu, norāt viņu publiski un tad problēma atrisināsies, bet, es domāju, ka vairāk mums pašiem ir jāiesaistās, jāpieprasa savām pašvaldībām, lai viņas renovē peldvietas. Jāpieprasa, lai ir šie dienesti, kuri tiek apmācīti. Jāmāca mūsu bērni, un pašiem jārāda priekšzīme," saka peldēšanas treneris.
Pagājušajā gadā līdz jūnija beigām VUGD no ūdenstilpēm izcēla 59 bojāgājušos, kas ir par septiņiem vairāk nekā attiecīgajā periodā šogad. Tātad kopumā statistika ir līdzīga. Uz jautājumu, kāpēc Latvijā ir tik liels noslīkušo skaits, dienesta pārstāve Agrita Vītola atzīst, ka cilvēki problēmai nereti meklē ārējus cēloņus. Taču tas drīzāk ir saistīts ar cilvēku neuzmanību. Savukārt treneris Zālītis uzskata – ja peldēšanas laikā visu dara prātīgi, tad šī nodarbošanās izvēršas par ļoti veselīgu aktivitāti.
