Mēs darām, cik varam, bet problēma ar jauniešu, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, iekļaušanos darba tirgū nemazinās – tā norāda Pelču speciālās internātpamatskolas-attīstības centra direktore Ināra Oļena.
Pelčos papildus mācībām jaunieši var apgūt arī galdnieka vai pavāra palīga arodu, sadarbojoties ar uzņēmējiem. Jau otro gadu Pelčos izdodas īstenot darba vidē balstītu apmācību. Tāpat jaunieši ar “Erasmus +” projekta palīdzību mēnesi strādā ārvalstu uzņēmumos. Skolā ir arī četri mācību uzņēmumi.
Tomēr problēma arvien ir aktuāla – lai arī jaunieši varētu strādāt, darbā viņus neņem. Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 50 speciālo skolu, un lielākajā daļā mācās audzēkņi ar garīgās attīstības traucējumiem.
“Manuprāt, varētu būt mentora programma – vidutājs starp skolas absolventiem un uzņēmēju, lai ir viņiem sava darba vieta. Daudz jāstrādā ar sabiedrību,” norāda skolas direktore Ināra Oļena.
Lai pievērstu vairāk uzmanības šai problēmai un meklētu risinājumus, skolā tika rīkota konference. Tajā ar savu pieredzi dalījās speciālisti no Krievijas pilsētas Pleskavas. Tur šādiem jauniešiem ir iespēja dzīvot patstāvīgi dzīvokļos, pavadonis palīdz tikt galā ar dažādiem sadzīves darbiem, tāpat viņiem ir iespēja strādāt uzņēmumos vai veikt to pasūtījumus.
“Mēs radām apstākļus, lai cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem varētu dzīvot parastos apstākļos, tas nozīmē, ka viņiem tāpat kā visiem ir savas mājas, tāpat kā visi katru dienu iet uz darbu, tāpat kā visiem tiek plānotas izejamās dienas,” stāsta Pleskavas pilsētas Ārstnieciskās pedagoģijas un diferencētās apmācības centra direktors Andrejs Carjovs.
Statistikas par to, cik jauniešu ar garīgās attīstības traucējumiem pēc skolas iekārtojas darbā, Latvijā nav. Apkopoti dati, ka darba attiecībās ir 24% cilvēku ar īpašām vajadzībām, lielākoties ar vieglāko invaliditātes grupu.
Kā uzlabot nodarbinātību, domā arī pašvaldību sociālajos dienestos. “Liepājā šobrīd notiek process, ka būs specializētās darbnīcas, lai cilvēki būtu nodarbinātībā. Vieni apmeklē dienas centru; kas spējīgāki, tie ir nodarbināti,” pastāstīja Liepājas pilsētas sociālā dienesta dienas centra personām ar garīgās attīstības traucējumiem vadītāja Maija Agatina.
“Šobrīd procesā ir atbalstītā darba iespēja, kādas Latvijā vēl nav, kas būtu ļoti nepieciešama, ka ir kāds darbā ievadītājs, tāds kā mentors,” norādīja Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
