4. studija

Kā vērtējami diktatorus slavinoši iespieddarbi veikalos?

4. studija

Kā tikt galā ar dziļām bedrēm daudzstāvu namu pagalmos?

Kāpēc tiešsaistes sarunu aplikācija nodēvēta par "pedofīlu paradīzi"?

«Pedofilu paradīze»? Speciālisti bažījas par bērnu vidū populāru lietotni «Ome.TV»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

"Pedofilu paradīze" – tā jau nodēvēta Latvijā populārā tiešsaistes sarunu lietotnes "Ome.TV", kuras nosaukumam gan nav nekāda sakara ar vecmāmiņām. Lai arī lietotnes noteikumi paredz, ka sarunās drīkst iesaistīties tikai pilngadīgie, nereti sarunās iesaistās arī bērni, kuri šajā lietotnē var nonākt saskarsmē ar sliktu nodomu vadītiem pieaugušajiem.

Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" saņēma satrauktu vecāku vēstules par notiekošo ASV izstrādātajā videosarunu lietotnē, kas kļuvusi populāra Latvijas jauniešu vidū: "Pamanīju, ka nepilnus 12 gadus vecajai meitai "WhatsApp" kontaktos ir kaut kāds puisis no "Ome.TV". Izlasīju saraksti. Tā man galīgi nepatika. It kā brīžiem nevainīgs čats, bet brīžiem uzmācošs. Piemēram, jautājums: "Vai dosies mazgāties? Vai atsūtīsi bildi?" Tad atkal jautājumi: "Kāda tu guli? Kas tev šobrīd mugurā?" Puisis par sevi neko neatklāja, ne to, kur dzīvo, ne cik vecs, ne kā sauc."

"Ome.TV" izstrādātāji gan lietošanas noteikumos norādījuši, ka šī sarunu platforma paredzēta pieaugušajiem un to nedrīkst izmantot bērni, jaunāki par 18 gadiem.

"Drossinternets.lv" vadītāja Maija Katkovska skaidroja: "Viņi ir pateikuši, ka cilvēki arī nedrīkst atkailināties kameras priekšā. Viņi it kā tos noteikumus ir izstrādājuši. Bet problēma, protams, ir ar šo kontroles mehānismu. Tāpēc ir svarīgi ziņot par katru cilvēku un, pats svarīgākais, ir – neļaut bērnam šo lietot."

"4. studija" papētīja, kas īsti "Ome.TV" tiešsaistes sarunās notiek un kā Latvijas "jūtūberi" pelna skatījumus internetā, atspoguļojot savu pieredzi sarunu platformā, secinot, ka publiski pieejamajos video redzams, – sarunās cenšas iesaistīties arī pavisam mazi bērni. Jūtama pusaudžu visatļautība. Necenzētu vārdu lietošana, atklāta smēķēšana. Liela daļa bērnu un pusaudžu atklāti malko enerģijas dzērienus, lai arī tos drīkst iegādāties tikai personas, kas jau sasniegušas 18 gadu vecumu.

Katkovska norādīja: "Protams, ir bijuši vecāki, kuri ir redzējuši, ka tajā brīdī, kad meita mēģina pieslēgties, tad tur vīrietis, kā ierauga, ka pretī ir bērns, tā uzreiz kameru nolaiž pret savu bikšu priekšu parādīt bērnam."

Speciāliste arī skaidroja – satraucoši ir tas, ka nu jau apmēram puse no tā visa satura ir bērnu pašu radīts.

Proti, bērns ir kameras priekšā izģērbies.

"Visbiežāk, analizējot šo saturu, var redzēt, ka viņš ir bijis savā mājā. Tādā šķietami drošā vidē – savā mājā, istabā, iespējams, vannas istabā. Izrādījis savu ķermeni arī tuvplānos, un pēc tā,  ko reizēm viņš ar savu ķermeni ir darījis kameras priekšā, liecina domāt, ka viņš pats to nav izdomājis. Viņam kāds ir teicis, kas viņam ir jādara," sacīja Katkovska.

Valsts policija katru gadu saņem vismaz 100 iesniegumu no vecākiem, kuru bērns piedzīvojis pavedināšanu vai seksuālu uzmākšanos internetā. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo liela daļa cietušo par notikušo vecākiem nestāsta. Nereti arī kailuma izrādīšanu svešiniekam neuzskata par kaut ko īpašu, jo viņi taču tajā brīdī atradušies savās mājās un neviens viņus fiziski nav aizskāris.

Tie bērni un pusaudži, kuri baidās vai kautrējas par pieredzēto izstāstīt vecākiem, zvana speciālistiem pa Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) izveidoto uzticības tālruni. Pērn saņemti 800 zvani par grūtībām interneta vidē.

Svarīga ir vecāku reakcija

VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Anda Sauļūna norādīja: "Jāsaka, ka vecāku reakcijai reizēm var būt absolūti izšķiroša loma tajā, vai bērns saņem šo palīdzību vai ne."

"Tajā brīdī, kad bērns saņemas un pasaka, ka tāda situācija ir notikusi, vecākiem nereti pirmā reakcija ir negatīva – "es taču tev teicu, tu taču zini, ka tā nevajadzēja, pats esi vainīgs, tu taču zināji, ka tā nevajag darīt, tagad pats tiec galā!"

Tas veicina tādu milzīgu bezspēcības sajūtu. Un to sajūtu, ka neviens nepalīdzēs, es pats esmu vainīgs, un es arī neesmu pelnījis, lai man palīdzētu kāds šo situāciju risināt.

Ja bērnam ir šī sajūta un ja tur ir iesaistīta kāda šantāža vai vēlme varmākam izvilināt vēl kādas bildes, tad ļoti bieži bērns cenšas šīs prasības izpildīt, jo ir sajūta, ka neviens nepalīdzēs un pats viņš ar to vairs netiek galā."

Latvijas Drošāka interneta centrā secināts, ka 90% gadījumu interneta "draugu" prasības izpildījušas meitenes vecumā no 8 līdz 12 gadiem.

Internets neko neaizmirst – bērnu uzņemtās kailbildes vai video pēc tam nereti nonāk saitēs, kas saistītas ar bērnu pornogrāfiju.

"Drossinternets.lv" vadītāja skaidroja: "Riskantais signāls ir tas, ja pēkšņi interneta draugs pastiprināti sāk izteikt dažādus komplimentus. Par to, kā bērns izskatās, cik viņš ir talantīgs, cik jauks. Vai, ja, piemēram, draud bērnam, šantažē un, protams, viss, kas ir saistīts ar bērna kailumu. Ja viņam tiek prasīts noģērbties kameras priekšā, ja viņam tiek prasīts izrādīt savu ķermeni, ja viņam tiek prasīts filmēt savus jaunākos brāļus un māsas kailus."

Raidījuma aptaujātie speciālisti aicināja par piedzīvotu seksuāla rakstura uzmākšanos neklusēt. Arī vecāki aicināti vairāk ieklausīties savos bērnos un sekot līdzi viņu aktivitātēm globālajā tīmeklī. Drošsinternets.lv ir tā platforma, kur var nekavējoties ziņot par nepiedienīgiem piedāvājumiem internetā. Ja bērnam pēc virtuāla seksuālā uzbrukuma nepieciešams psiholoģiskais atbalsts, viņi aicināti zvanīt uzticības tālrunim 116111.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti