LTV raidījumā 4. studija" vērsās kāds kungs vārdā Rolands, kurš bija neapmierināts ar to, ka "Lido" ēdiena piegādes kurjers nerunāja ar viņu latviešu valodā. ""Lido" piegādes šodien nerunāja latviski – tikai angļu valodā. Radās sajūta, ka ir veikts pasūtījums no kebabnīcas, nevis no latviešu tradicionālās virtuves ēstuves!"
Uzņēmumā norādīja, ka "Lido" ēdiena transportēšanu šobrīd nodrošina ārpakalpojumā. "Pastāvīgi cenšamies šo procesu uzlabot. Noteikti izrunāsim šo jautājumu ar partneri un veiksim tālākus uzlabojumus klientu servisā," sacīja Lido" piegādes servisa vadītājs Lauris Kokins.
Bet, kā gan iespējams, ka kurjeri, piegādājot ēdienu Latvijā, neprot valsts valodu? Galu galā, stājoties jebkurā darbā, par valodas prasmēm darba devējs parasti pārliecinās.
"Attiecībā uz kurjeriem tiesiskais regulējums ir tāds, ka lielākoties kurjerpakalpojumu sniedzējs slēdz sadarbības līgumus ar kurjeriem kā pašnodarbinātajām personām, līdz ar to paši kurjeri pašapliecina, ka viņu valodas prasmes – valsts valodas prasme, ir atbilstoša nepieciešamajam apjomam. Bet savukārt tie kurjeri, kurus nodarbina konkrēts uzņēmējs, tātad uzņēmējs pats nodrošina, ka kurjera valsts valodas prasme ir atbilstoša normatīvajam regulējumam," stāstīja VVC Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe.
Šobrīd normatīvais regulējums paredz, ka kurjeru valsts valodas prasmei ir jābūt pamata līmeņa pirmajā pakāpē, kas nozīmē valodas lietošanu elementārā līmenī.
"Pašam uzņēmumam ir jāizvērtē, kādu tēlu viņš nes sabiedrībā un kāds ir tas pakalpojuma līmenis, kādu viņš vēlas nodrošināt, un jāpārskata, iespējams, sadarbības partneri, kas nodrošina šo te kurjera pakalpojumu," teica VVC pārstāve. "Valsts valodas centrs pēdējo divu gadu laikā ir saņēmis vairākas sūdzības tieši par kurjeru valsts valodas neprasmi, un esam veikuši pārbaudes un attiecīgi, ja konstatējam, ka personas valsts valodas lietojums nav atbilstošs, arī piemērojam administratīvos sodus".
Tomēr tikt līdz soda uzlikšanai nav nemaz tik vienkārši. Tas atkarīgs no tā, cik detalizēta ir sūdzība – jo tā detalizētāka, un, ja pēc sūdzības var identificēt konkrētu personu, tad centrs vēršas pie tās ar aicinājumu ierasties uz valodas lietojumu pārbaudi. Ja personu grūti noskaidrot, tad šādas sūdzības vienkārši pieņem zināšanai. Detalizētai sūdzībai nepieciešami klienta dati, taču liela daļa iedzīvotāju tos nevēlas sniegt – kad un kurā adresē pasūtījums ir izpildīts, jo baidās no kādām sankcijām.
Bet, ja pārbaudi tomēr izdodas veikt un atklājas, ka persona latvju mēli nemāk, tā tiek administratīvi sodīta, taču soda esamība nenozīmē to, ka cilvēkam ir liegts turpināt darbu.
