Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" durvis, kur vienlaikus atrodas arī Informācijas centrs iebraucējiem, ik pa laikam ver kāds, kam vajadzīgs padoms vai profesionāla palīdzība. Anonīmi dalīties ar savu pieredzes stāstu piekrita kāda sieviete Ieva (vārds mainīts). Viņa ārzemēs vairākus gadus sniegusi seksuālus pakalpojumus.
Viņa stāstīja: "Tas ir ļoti grūti. Tu nekad nezini, kad šis cilvēks pie tevis atnāks, kā viss beigsies. Tu nezini, vai tu būsi vesela pēc tam. Varbūt viņš tevi grib nogalināt. Citā valstī policijas reidā es tiku aizturēta. Un viņi mani atsūtīja uz Latviju, un tagad es saņemu sociālo rehabilitāciju biedrībā."
Plašāks Ievas pieredzes stāsts par nokļūšanu verdzībā un izlaušanos no tās klausāms biedrības sociālo tīklu kontos. Speciālisti cer, ka sievietes pieredze palīdzēs citiem cilvēkiem nenokļūt līdzīgās nelaimēs. Jo riski kļūt par cilvēktirdzniecības upuri diemžēl pieaug.
Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" valdes priekšsēdētāja Gunta Vīksne stāstīja: "Kāpēc viņa kļuva par upuri? Diemžēl tur apkašā ir vardarbība ģimenē, kas bijusi jau bērnībā. Psihologs ne velti ir teicis, ka šai meitenei ir izveidojies aizsardzības mehānisms pret to, ko viņai nodara."
Visbiežāk cilvēktirdzniecības upuri ir cilvēki ar atkarībām, garīgās veselības traucējumiem vai iepriekš dzīvojuši sociālās aprūpes centros – bērnu namos.
Kādi ir galvenie signāli, kad jākļūst aizdomīgam par otras puses iespējamiem negodprātīgiem nolūkiem? Pirmkārt, identifikācijas dokumenta nodošana citai personai.
"Šobrīd mēs strādājam ar vairākiem seksuālās ekspluatācijas gadījumiem. Tāpat strauji pieaug arī piespiedu darbs. Un piespiedu darbs ne tikai Latvijas pilsoņiem ārzemēs, bet trešo valstu valstspiederīgajiem šeit, Latvijā, kļūstot par cilvēktirdzniecības upuriem. Ierodas, piemēram, šeit – Rīgas lidostā – cilvēks strādāt. Uzreiz lidostā viņam pasaka – atdodiet dokumentus un pasi," stāstīja biedrības priekšsēdētāja Vīksne.
Šādi scenāriji skar kā sievietes, tā vīriešus, kas no Latvijas dodas peļņā uz ārzemēm, tāpat arī trešo valstu pilsoņus, kuri ierodas strādāt Latvijā. Sievietēm rūpīgi jāizpēta piedāvātais darbs ārzemēs. Piemēram, jāpadomā, vai tiešām solītais modeles darbs nav apmāns. Arī fiktīvās laulības var būt ar smagām sekām.
"Šobrīd aktuāli mums ir 11 klienti. Ir seksuālās ekspluatācijas upuri, ir darbaspēka ekspluatācijas upuri un arī viens fiktīvo laulību gadījums. Mēs bijām pieraduši, ka fiktīvās laulības ir tā kā noklusušas, bet nē. Šogad, šeit pat Latvijā, Latvijas valstspiederīgā ir noslēgusi fiktīvas laulības ar Indijas pilsoni, kas diemžēl ir beigušās tā, kā viņas ir beigušās," stāstīja biedrības juriste Gita Miruškina.
Preventīvi pasākumi no nevalstiskā sektora un valsts puses tiekot veikti pietiekamā apmērā – tās ir kampaņas, semināri, speciālistu izglītošana, tomēr cilvēktirdzniecību pilnībā tie nav ļāvuši izskaust. Turklāt arvien biežāk pārkāpumus konstatē nejaušā veidā, piemēram, kādā seminārā vietējiem iedzīvotājiem vai konsultējot ārzemniekus.
