Latvijā izdegšanu kā arodslimību diagnosticē tikai pēdējos četrus gadus. 2018. gadā psihoemocionālu risku ietekmē arodsaslimšana konstatēta vien pieciem cilvēkiem, bet pērn jau 48 personām, liecina Valsts darba inspekcijas dati.
“Kurās nozarēs tas ir, nav nekāds jaunums. Protams, tā ir veselības un sociālās aprūpes nozare, valsts pārvalde, izglītība un transporta nozare. Un tā palīdzība tomēr ir ļoti svarīga. Darba devēju rokās ir ļoti lielas sviras,” pastāstīja inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.
Darba inspekcija šogad aptaujājusi vairāk nekā 7000 valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku par darbu attālinātos apstākļos un tā ietekmi uz veselību. Aptuveni 14% aptaujāto norādījuši uz garīgu nogurumu un 10% darbā izjūt trauksmi un nemieru.
Stresam pārtopot par izdegšanas sindromu, darbiniekam paradās trauksme, bezmiegs vai pārlieku liela miegainība, kā arī raudulīgums.
Plašāk par pirmajiem indikatoriem, kas liecina par psihoemocionālās veselības riskiem darba vidē, pastāsta Rīgas Stradiņa universitātes profesore Santa Purviņa: “Pirmais – enerģijas izsīkums un hroniska noguruma sajūta. Otrs – emocionāla atsvešināšanās no darba, interešu zudums, negatīvisms vai cinisms saistībā ar darbu. Šim punktam ir jābūt, ja interesēja kvalitāte, radošums. Tad tas sāk zust. Un trešais – pazeminās profesionāla efektivitāte, bezmiegs, viegla aizkaitināmība, galvassāpes. Tu atrodies darbā, bet darbs uz priekšu neiet.”
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta veiktā attālināta darba veicēju aptauja liecina, ka pērn rudenī aptuveni 14% aptaujāto biežāk izjutuši kādas sāpes, savukārt pavasarī tas pats rādītājs jau pieauga līdz 21%. Kā izplatītākos sāpju iemeslus aptaujātie norādījuši trauksmi, stresu, bezmiegu, kā arī darbu brīvajā laikā.
Institūta direktors Ivars Vanadziņš norādīja, ka bieži aptaujātie piesaukuši komunikācijas trūkumu no darba devēja puses: “Ja nepavaicā, kā mājās strādāšu, jūtu trauksmi daudz izteiktāk. Ļoti, ļoti skaidri redzams – nevajag vienmēr apzeltītu galdu mājās vai ko tamlīdzīgu. Bieži vien tās ir ļoti, ļoti elementāras lietas: darbinieku saliedēšanas pasākumi, mācības par stresa vadību. Skaidri redzam – ja darba devējs par to domā, cilvēki jūtas labāk. Darba devējiem pirmais uzdevums būtu apzināt, respektēt, ka tā var būt, (..) un kaut ko sākt darīt.”
Arodbiedrību savienība līdz 8. oktobrim dažādās diskusijās aicinās pievērst uzmanību stresa un izdegšanas tēmai darba vidē.
