Pēdējos desmit gados par gandrīz 20% audzis mūzikas un mākslas skolu audzēkņu skaits

Pēdējo desmit gadu laikā par gandrīz 20% audzis mūzikas un mākslas skolu audzēkņu skaits, tikmēr skolēnu skaits vispārizglītojošajās skolās samazinās. Kultūrizglītībā pedagogu trūkums jūtams daudz vairāk nekā vispārizglītojošajās iestādēs. Lai risinātu problēmas un izvērtētu kultūrizglītības efektivitāti, pirms mēneša Kultūras ministrijā (KM) izveidota darba grupa.

Pēdējos desmit gados par gandrīz 20% audzis mūzikas un mākslas skolu audzēkņu skaitsPaula Dēvica
    Iepriekšējā mācību gadā profesionālas ievirzes izglītības iestādēs līdz 9. klasei mācījās vairāk nekā 28 000 audzēkņu. Pirms desmit gadiem tie bija tikai 24 000, un te jāņem vērā vispārējā skolēnu skaita samazināšanās. Liels izaicinājums kultūrizglītības iestādēm ir pedagogu trūkums. Kultūras darbinieku arodbiedrībā stāsta, ka prioritāte šobrīd ir atbilstoša finansējuma nodrošināšana.

     

    "Finansējums ir nepietiekams no valsts puses, un arī pašvaldība nevar apmaksāt pilnā mērā tos skolotājus un tās mācību stundas, kuras būtu apmaksājamas, ja viņi uzņemtu visus bērnus, kuri grib iet.

    Zinu tādas skolas ir Latvijā, kas būtu gatavas uzņemt vairāk, bet, lūk, šī finansējuma dēļ šie bērni netiek uzņemti," saka arodbiedrības priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.

    Viņš stāsta, ka kultūrizglītība veido intelektuālu sabiedrību un jebkurai normālai sabiedrībai tas ir nepieciešams.

    Situācija, kad audzēkņiem jāatsaka mācības, ir arī Jāņa Cimzes Valkas Mūzikas skolā. Šobrīd skolā ir 100 skolēni un 16 skolotāji. Iestādes direktore Signe Pujāte stāsta, ka trūkst tieši sitaminstrumentu un akordeona skolotāju. Tā kā Valka ir pierobežas pilsēta, liels vilinājums pedagogiem ir atalgojums Igaunijas skolās.

    "Ja viņš izpilda visu to, kas no viņa tiek prasīts gan audzināšanas jomā, gan bērna attīstības jomā, par kvalifikāciju personīgo domājot, un mūzikas skolotājam noteikti ir arī koncertdarbība, radošā darbība. Un tad, ja viņa atalgojums ir tāpat tuvu minimālajam, tad tas neiztur nekādu konkurenci.

    Mēs esam atteikuši bērniem mācīties. Un vairāk neuzņemam sitaminstrumentu klasē. Žēl, bet tāds ir fakts," norāda skolas direktore.

    Viņa stāsta, ka apgrūtina arī paaudžu maiņa, jo nav, kas nāktu strādāt vietā. Risinājumus šīm problēmām līdz novembrim izstrādās KM veidotā darba grupa, kuras sastāvā ir arī Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāvji. Centrā informē, ka par finansēšanas principiem un galvenajiem virzieniem ir domāts, bet pagaidām konkrēti stāstīt nevar. Katram šim plānam esot gan plusi, gan mīnusi.

    "Es neteiktu, ka tas būs nākotnē viegli, bet ir jāveic pietiekoši liels skaidrojošais darbs par to, ko šī izglītība sniedz, kādi ir pamatuzstādījumi, lai šajā izglītības programmā mācītos. Mēs vēlamies, lai mūsu jaunatne būtu izglītota, jo māksla un mūzika ir tā sadaļa, kas audzēkni pilnveido. Izglītības un zinātnes ministrijā nepārtraukti tiek runāts par STEM [zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika] jomu, tad mēs no Kultūras ministrijas un Nacionālā kultūras centra puses uzsveram to, ka nevajadzētu aizmirst par to, ka pasaulē runā par STEAM - šo "art" faktoru neaizmirst, un tas nav mazsvarīgs," stāsta LNKC vadītāja vietnieks kultūrizglītības jautājumos Andis Groza.

    Latvijas Radio saņēmis arī bažīgus viedokļus no mazajām mūzikas skolām par dzīvi pēc teritoriālās reformas, tomēr skolu vadītāji paust tos skaļi atteicās. KM darba grupas pārstāvis uzsver, ka šīm izglītības iestādēm uztraukumam nav pamata. Skolas gan varētu apvienot ar mērķi nodrošināt visus nepieciešamos pedagogus un dot viņiem iespēju strādāt lielākas slodzes – līdz ar to nopelnot vairāk.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti