Pēdējo 5 gadu laikā pedagogu vērtējums savai darba dzīvei strauji pasliktinājies

Pēdējo 5 gadu laikā pedagogu darba dzīves kvalitātes pašvērtējums ir strauji samazinājies, secināts Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktā aptaujā, kurā piedalījās 10 000 skolotāju.

Aptaujas dati liecina, ka pedagogi savu darba dzīves kvalitāti pirms pieciem gadiem desmit ballu skalā vērtēja ar 6,85. Pirms gada vērtējums samazinājās par 0,52 ballēm un bija 6,33,

bet šobrīd pedagogi savu darba dzīves kvalitāti vērtē ar 5,25 ballēm, kas ir par 1,08 ballēm mazāk nekā pirms gada.

Vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka netiek apmaksāti vairāki pienākumi - sanāksmes, sadarbība ar vecākiem un citiem pedagogiem, arī gatavošanās olimpiādēm, konkursiem un pasākumu organizēšana.

53,2% aptaujāto pedagogu norādīja, ka viņiem netiek apmaksāta sadarbība ar vecākiem, 52,4% - par sanāksmēm, savukārt 51,6% pedagogu nav saņēmuši apmaksas par sadarbībām ar citiem pedagogiem kompetencēs balstīta satura īstenošanā.

Inga Vanaga: Pedagogu darba dzīves kvalitātes pašvērtējums ir strauji samazinājiesPaula Dēvica

53,8% gadījumos apmaksa par pedagogu padarīto darbu nav saņemta, kad pedagogs iesaistīts gatavošanās darbiem pašvaldības pasākumos, 53,1% - par ekskursiju organizēšanu, 44,8% - gatavojoties konkursam, bet 36,9% apmaksu nesaņem, ja pedagogs ir iesaistīts sporta pasākumu organizēšanā.

Skolotāji norādīja uz pašreizējā pedagogu atalgojuma modeļa trūkumiem, piemēram, atšķirīgu samaksu par vienādu darba slodzi dažādās izglītības iestādēs.

Šie dati tiks izmantoti, veidojot jauno darba samaksas modeli.

“LIZDA priekšlikums, lai tiktu dalīta slodze – lai būtu skaidrs maksimālais kontaktstundu skaits, un pārējā sadaļā ir pārējie papildus pienākumi. Protams, mēs būtu ļoti priecīgi, ja būtu kā Igaunijā, kur ir ļoti liela uzticēšanās un autonomija [izglītības iestādēm]. Līdz tam, būsim godīgi, Latvijā ir vēl tāls ceļš ejams,” norādīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

 “Tāpēc mums ir svarīgs pamatprincips par kontaktstundām, kopējais darba apjoms. Un tas arī šos jautājumus sakārtos. Tas būtu jākārto lokālā izglītības līmenī starp darba devēju un darba ņēmēju. Bet pamatprincipiem ir jābūt noteiktiem nacionālā līmenī,” skaidroja Vanaga.

Izglītības ministrijas darba grupas un pedagogu izpratne par slodzes sadalījumu atšķiras, secināts LIZDA aptaujā.

Vanaga stāstīja, ka aptaujas rezultātus arodbiedrība izmantos kā stingru pamatu pedagogu interešu aizstāvībā turpmākajās reformās.

Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi, lai pedagogu slodzes veidošanās principi būtu sabalansēti.

“Bija svarīgi arī pārliecināties, vai joprojām ir situācijas, kur cilvēks strādā, bet slodzes formālajā sadaļā tas neiekļaujas un viņam nevar par to samaksāt “nauda seko skolēnam” dēļ. Sanāk divas galējības – kādai daļai pedagogu ir liela slodze, Covid-19 un attālinātās mācības uzliek vēl papildus pienākumus, bet kaut kur “nauda seko” dēļ tev nemaz fiziski nevar samaksāt par visu darbu,” noradīja Vanaga.

Puse pedagogu vēlētos pamest profesiju

46% pedagogu aptaujā norādīja, ka vēlētos savu profesiju tuvāko piecu gadu laikā pamest.

"Pilnīgi piekrītu un piekrītu vai drīzāk piekrītu ir diezgan liels šis potenciālais sadalījums, un tas ir ļoti nopietns signāls," komentēja arodbiedrības vadītāja.

Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Ritma Tīrumniece atzīst, ka darbu pamest negrasās. Kolēģu vidū šādas runas gan esot, īpaši to apsver pedagogi, kuriem tuvojas pensijas vecums.

"Es nepieļauju pagaidām tādu domu, ka es varētu iet projām no skolas un nestrādāt. Katra skola ir kaut kāda maza daļiņa un atspulgs tam, kas parādās sabiedriskajās aptaujās. Es domāju, ka pilnīgi droši ir skolotāji, kas tā domā, un ir pedagogi, kas ir tuvu vecuma pensijai un gaida to brīdi, kad varēs doties godpilnā pensijā," norādīja Tīrumniece.

Viņa atzina, ka slodze ir augusi un darba ir vairāk. Pēc Tīrumnieces domām, ideāls apmaksas modelis būtu 50 pret 50. Pusi veidotu kontaktstundas un otru pusi gatavošanās tām, konsultācijas un darbu labošana.

"Par apmaksas moduļa dažādiem variantiem runāts daudz un dikti. Es apzinos to, ka valstī trūkst pedagogu un tāpēc arī ir šī proporcija 70 pret 30, citur tā ir varbūt 80 pret 20.

Es tomēr aicinātu meklēt šo risinājumu tā, lai tas būtu adekvāti apmaksāts darba laiks, lai arī skolotājiem paliek laiks sevis izglītošanai, dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanai.

Es nespēju iedomāties kā piemēram tāds latviešu valodas vai literatūras skolotājs neapmeklētu teātri. Vai nelasītu jaunāko literatūru. Tā ir viņa maize īstenībā," uzsvēra skolotāja.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 27,3% skolotāju cieš no profesionālās izdegšanas sindroma, 19,3% - parādījušies spēku izsīkums, nevēlēšanās turpināt darbu, vajā niknums, 8% - pārņēmusi bezcerība, 6,5% - pārņēmusi bezpalīdzība, bet 3,9% aptaujāto pedagogu novērojuši, ka darba dzīvē ir sasniegti panākumi.   

Šobrīd notiek darbs pie jaunā pedagogu atalgojuma modeļa izveides, ko plānots pabeigt līdz aprīlim, bet ieviest no 2022.gada 1.septembra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt