Regīna Gudkova ir pašnodarbinātā, kura kopā ar vīru “Birztalu” mājās rūpējas par aptuveni 10 govīm. Dzīvojot laukos, tika izmēģināti dažādi saimniekošanas veidi, tomēr izdevīgākais variants bija tieši piena ražošana.
„Tagad it kā labāk, bet atcels piena kvotas, tad būs… nezinu, kā būs. Atcels arī maksājumus par piena kvotām. Tāds variants arī varētu būt. Tā kā piena kvotas ir, mēs jau esam pieraduši tās izpildīt. Gada laikā, ja trūkst, var pasūtīt vai nu aizņemties. Te nebūs varbūt droši mums. Mums zemniekiem. A te piena kvotas ir, liekas, ka es esmu pasargāta tā kā kaut cik,” spriež Regīna Gudkova.
Lauksaimnieku ikdiena ir neparedzama, tāpēc dažkārt sods par piena kvotas nepildīšanu tiem liekas aplams un nepamatots. Piena savācēja Jeļena Duvidaitene:
„Bet kvotas gan, lai neņem tā nost. Gadās taču visādi, ka gotiņa saslimst vai vēl kaut kas notiek. Sanāk, ka neizpildīja un jau kvotas tiek noņemtas. Un vēlams, lai tās kvotas paliktu.”
Regīna ik dienu izslauc 130 litrus piena un līdz šim piena kvotu nav pārsniegusi. Tomēr uztraukumu rada tas, ka nākamgad, iespējams, būs jāmeklē jauni risinājumi saimnieciskajā darbībā, piemēram, jāpalielina zemes un dārza platības.
Tas, ka kvota tiks atcelta, lauksaimniekam nozīmē to, ka viņš var ražot tik, cik var atrast noietu savai produkcijai. Zināmā mērā tā ir brīvība, bet tajā paša laikā tas nozīmē arī to, ka pašam ražotājam ir jāmeklē noieta tirgus, lai varētu saglabāt tādā līmenī. Pēdējā kvotas gadā vajadzētu ņemt vērā tauku procenta korekciju, Latvija varētu dot klāt pie kvotas apmēram 1 vai pat 2 procentus. Tā ir kopējā Eiropas izšķiršanās un debates notiek, bet pagaidām lēmums nav pieņemts,” skaidro ZM Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka.
Jāatgādina, ka lauksaimniekiem un ražotājiem rūpīgi jāapsver pēdējie kvotas darījumi – pirkšana un pārdošana, kas īpaši noderēs savas tirgus nišas meklējumos nākamajā gadā.
